Martīni, sakratīts, ne samaisīts. Kas tādu nevērīgi pasūta, atspiedies ar elkoni pret bāra leti un ar ironiski pētošu skatienu nolūkojas bāra apmeklētājos? Neticu, ka atrastos kaut viens, kas nespētu atbildēt uz šādu jautājumu. Ievadiet interneta meklētājā ciparus 007, un jūsu acu priekšā pavērsies jūra ar mājaslapām par slavenāko no visiem slepenajiem aģentiem un bondiādes filmām. Dažas no tām būs veltītas arī Janam Flemingam, kurš Džeimsa Bonda piedzīvojumus aprakstīja 14 romānos. Pat pēc viņa nāves Bonds nepadevās un šogad, kad par godu Jana Fleminga simtajai dzimšanas dienai 28.maijā Lielbritānija tika iepazīstināta ar jaunāko, Sebastjana Faulka sarakstīto bondiādes grāmatu Devil May Care, britu literatūras pazinēji saskaitīja, ka tā ir 22.grāmata par Džeimsu Bondu, kas sarakstīta pēc Fleminga nāves 1964.gadā.
Bet Janu Flemingu nepārspēja neviens. Viņš pats esot dzīvojis Džeimsa Bonda cienīgu dzīvi - teju nepārtraukti smēķējis Morland Specials cigaretes, alkoholu lietojis pārlieku daudz un, kad 44 gadu vecumā apprecējās ar savu ilggadējo mīļāko Annu Rotermēru, kad viņa jau bija gaidībās, ne viņš, ne Anna neslēpa ārlaulības sakarus. Kas padara snobisko Flemingu un viņa radīto varoni, patiesībā seksistu un vardarbīgu veci, tik populāru mūsdienu politkorektajā pasaulē?
Izlūkdienesta virsnieks
Britu rakstniekam Sebastjanam Faulkam, kurš dzimtenē kļuva
pazīstams ar kara triloģiju, bondiādes grāmatu uz Jana Fleminga
100.dzimšanas dienu palūdza uzrakstīt Flemingu ģimene. Kā pirms 100
gadiem, tā tagad tā ir viena no bagātākajām Lielbritānijas ģimenēm
un, kā ironizē žurnālisti, no pārējiem cilvēkiem tādas atšķir
nepārvarama vēlme nopelnīt vēl vairāk naudas.
Bet Jans neguva lielu labumu no ģimenes labklājības - ne tēvs, ne vectēvs naudu viņam mantojuma neatstāja. Tā kā mācības Karaliskajā militārajā koledžā viņam negāja pie sirds, māte viņa aizsūtīja uz kontinentu studēt valodas. Iestāties Lielbritānijas Ārlietu dienestā viņam neizdevās, taču viņš atrada reportiera darbu Reuters ziņu dienestā.
1939.gadā Flemings tika iesaukts Karaliskajā Jūras kara flotē, kur viņš, pateicoties ģimenes sakariem, kļuva par admirāļa Džona Godfreja personisko asistentu. Ir skaidrs, ka nebūtu nekāda Džeimsa Bonda, ja ne Jana Fleminga pieredze Otrajā pasaules karā. Jo tieši karš viņu padarīja no nekā par Jūras kara flotes izlūkošanas dienesta direktora asistentu. Viņa boss, admirālis Godfrejs bondiādes grāmatās iedvesmoja Bonda šefa tēlu.
1942.gadā Flemings esot pievienojies armijas slepenajiem papildspēkiem, kas bija pazīstami kā 30AU un kur Flemingam bija iesauka Sarkanais indiānis. Šī vienība bija speciāli gatavota tuvcīņām ar aukstajiem ieročiem un nemilitāriem kaujas veidiem. Flemings 1942.gadā esot bijis viens no organizatoriem akcijai Goldeneye, kuras uzdevums bija uzturēt sakarus ar Gibraltāru, lai tā nepievienotos Spānijai, kurā 1942.gadā ar nacistiskās Vācijas un fašistiskās Itālijas palīdzību pie varas nāca ģenerālis Francisko Franko.
Goldeneye tā iedvesmoja Flemingu, ka pēc kara viņš Jamaikas ziemeļos uzcēla māju, ko nosauca - Goldeneye. Kad Flemings labprātīgi atteicās no vecpuiša goda, būdams "laulības šokā", kā viņš vēlāk teica, 1952.gadā viņš apsēdās savas Goldeneye mājā pie galda un uzrakstījis Casino Royale, pirmo bondiādes romānu. Un jau nākamajā gadā tas tika nodrukāts.
"Es nebūtu Džeimss Bonds"
Vairums cilvēku, domājot par Džeimsu Bondu, vispirms atceras
aktieru - Šona Konerija, Rodžera Mūra, Timotija Daltona, Pīrsa
Brosnana vai Daniela Kreiga - radītos tēlus. Taču filmu aģents
atšķiras no grāmatu varoņa, kurš joko reti vai nemaz. Grāmatā
visādu tehnoloģisku brīnumu un mehānismu viņam ir daudz mazāk nekā
filmās, nevienā no grāmatām Džeims Bonds nav kvalificēts
pilots.
Visi rakstnieki iedvesmojas no realitātes, bet Jans Flemings - vairāk nekā jebkurš cits, kura bondiādes tēli, operācijas, mehānismi un situācijas ir tik cieši saistīti ar faktiem, ka ir grūti noteikt, kur beidzas Jana Fleminga reālā dzīve un sākas radītā Džeimsa Bonda pasaule. Kā bijušais izlūkdienesta virsnieks Flemings uztvēra pasauli kā spiegs un rakstīja kā viens no viņiem. Kā labs žurnālists viņš bija lietas kursā par visām tenkām, kolekcionēja dažādus materiālus un faktus par vārdiem, vietām, sazvērestībām, ierīcēm, sejām, restorānu ēdienkartēm un frāzēm. Šīs reālās dzīves detaļas viņš pārradīja daiļliteratūrā. Viņš esot teicis, ka visam, par ko viņš raksta, īstenībā ir precedents.
Džeimsam Bondam nav viena prototipa. "Viņš tika veidots no visiem slepenajiem aģentiem un komandieru tipiem, ko es satiku kara laikā," Flemings deklarējis. Vārdu rakstnieks nozaga no ornitologa Džeimsa Bonda, kura dēls atļāva Flemingu ģimenei izmantot viņu māju Jamaikā, kamēr Flemingam tur vēl nebija savējās. Aģentu 007 viņš aprakstīja kā vīru ar iegarenu degunu un šauru, nežēlīgu muti. "Es nevarētu būt Džeimss Bonds," viņš teicis draugiem. "Viņam ir vairāk vīrišķības nekā man. Un viņš ir arī krietni izskatīgāks." Iespējams, tuvāks Džeimsa Bonda tēlam bija Peters Flemings, Jana vecākais brālis, kurš bija patīkama izskata, kulturāls, izturīgs un, iespējams, arī slepenais aģents - kara sākumā viņš bija iesaistīts militārajā izlūkošanā un ik pa laikam arī karadarbībā.
Viņš netērēja dienas
Bagātās ģimenes pēctecis izbaudīja dzīves piedāvātās smalkākās
lietas tieši tāpat kā viņa radītais varonis. Tas viņam netraucēja
būt vīram ar vienkāršu gaumi, piemēram, viņa mīļākais ēdiens bija
olu kultenis. Viens no Fleminga Jamaikas draugiem rakstnieks Noels
Kovards bieži esot jokojis par maltītēm, ko viņam pasniedza
Goldeneye: "Jana Fleminga gatavotais vienmēr garšoja kā manas
paduses." Fleminga sievai Annai nepatika dzīve Goldeneye. Kādam no
saviem draugiem viņa esot rakstījusi, ka Jana dzīve nebija nekas
vairāk kā "džins, golfs, klubi un vīrieši".
Taču, par spīti Jana atlētiskajam augumam un aizrautībai ar golfu, viņš nekad nebija bijis veselīgs - viņš jau piedzima ar slimu sirdi. Jans Flemings nomira ar sirdstrieku 1964.gadā 56 gadu vecumā. Tas bija tajā pašā gadā, kad tika veidota filma pēc viņa grāmatas From Russia With Love. Tieši pirms Džeimsa Bonda kulta rašanās, kad viņa grāmatas tika izpārdotas 30 miljonu eksemplāros un tulkotas neskaitāmi daudz valodās. Bet - kā teica Džeimss Bonds grāmatā You Only Live Twice: "Man nevajadzēja tērēt dienas, mēģinot tās pagarināt. Man vajadzēja izmantot manu laiku.