Kā daudzi vienaudži, Foers pavadīja savus jaunības gadus svārstoties starp veģetārismu un gaļas ēšanu – viņš gribēja būt veģetārietis, taču nespēja pilnībā atteikties no gaļas, jo tā viņam ļoti garšoja. Taču, kad rakstnieks grasījās kļūt par tēvu un vajadzēja gatavoties pieņemt lēmumus par bērna diētu, viņš sāka domāt konsekventāk. Jautājums par gaļas ēšanu viņu nodarbināja tik lielā mērā, ka viņš sāka izvērtēt savu līdzšinējo dzīvi, atcerēties savas bērnības maltītes un analizēt savus primitīvākos instinktus, domājot par to, kas ir pareizs un nepareizs. Galu galā nonāca līdz tam, ka viņš slepus nakts vidū devās uz saimniecībām, lai redzētu kādos apstākļos dzīvo un mirst lopi.
Grāmata Eating Animals ir Foera izpētes un pārdomu rezultāts. Apvienojot filozofiju, literatūru, zinātni, atmiņas un paša pētījumus, Eating Animals iztirzā daudzos naratīvus, ko mēs izmantojam, lai attaisnotu savus ēšanas ieradumus – folkloru un popkultūru, ģimenes tradīcijas un nacionālos mītus, acīmredzamus faktus un klaji sadomātas lietas (kā, piemēram, apgalvojumus, ka grūtniecēm un bērniem obligāti jāēd gaļa vai, ka eksistē rūpnieciskās fermas, kur lopi un vistas līdz kaušanai it kā staigā brīvībā). Viņš demonstrē, kā normas var mūs iežūžot brutālā aizmirstībā. Kā vēsta ne viens vien grāmatas apskatnieks, pēc Foera argumentētā un atmaskojošā darba viņi beidzot nolēmuši kļūt par veģetāriešiem.