Tās ir portatīvas un pieejamas, tām nevajag enerģijas avotus. Tās ir pierādījušas savu noderīgumu, tai pat laikā šodienas smalkie datu saglabāšanas līdzekļi būs rītdienas dinozauri. Jaunas tehnoloģijas ne vienmēr aizvieto vecākas un viņaprāt drukātā lapa izzust netaisās.
Dārntons nav paranoīds pret tehnoloģijām. Viņš atzīst, ka "lai kāda būs nākotne, tā būs digitāla." Savā veidā viņā ir entuziasms par moderno informācijas laikmetu. Esot 18.gadsimta vēsturniekam, viņā ir Apgaismības laikmeta ticība "zināšanu spēkā". Viņaprāt digitālajai revolūcijai ir spēja zinības darīt pieejamas visiem.
Tai pat laikā Dārntona grāmatu pilda neziņa un bažas par to, ko digitalizācija varētu nozīmēt. Google mēģinājums digitalizēt lielās pētniecības bibliotēkas ir piemērs attīstībai, kas viņu fascinē un biedē. Dārntons baidās par Google "monopolistiskajām tendencēm" un risku, ka privāta mantkārība bloķēs centienus panākt sabiedrisku labumu. Viņš uzdod daudzus jautājumus. Kā pasargāt autoru un izdevēju intereses? Vai Google jāuztver kā izdevējs? Kā pētniecības bibliotēkas varētu ietilpt Google Grāmatu meklēšanas operācijā? Vai dedzībā strauji pārveidot sējumus baitos mēs nezaudēsim neaizvietojamas detaļas un nianses?