Grāmatas autors klāsta, ka avīzes tolaik par Rogaļovu neko nerakstīja, bet viņa meklēšanu izsludināja pa radio un Rīgā izlīmēja plakātus, tika pieliktas visas pūles, lai Rogaļovu noķertu. Viņš bija iekšlietu ministra vietnieka Anrija Kavaliera aģents, ar kuru ikdienā strādāja kriminālmeklēšanas pārvaldes aģentūras daļas priekšnieks Jurijs Kuzins un tobrīd pensionēts apakšpulkvedis Ivans Miļukovs, kurš "piehalturēja" par rezidentu. "Arī tagad diskutē, cik svarīga esot specdienestu neatkarība, bet Rogaļova epopeja skaidri iezīmē, pie kā noved šķietamā neatkarība un noslēpumainība, ko viņi vienmēr tik cieši sargā. Redzam, ka aiz šā vairoga notiek Dieva zīmes. Padomju laikā specdienestus kontrolēja ceka un čeka, bet ar visu to sekas Rogaļova gadījumā bija diezgan bēdīgas. Kriminālmeklēšanas slepenais aģents Rogaļovs faktiski bija ārpus kontroles. Viņš meklēja pats sevi," komentē A. Grūtups.
Tikai pēc Rogaļova notveršanas izveidoja grupu Jāņa Skrastiņa vadībā, kurai soli pa solim izdevās atklāt visu šo noziegumu ķēdi un savākt pierādījumus. Līdz tam notika slepkavības ar izvarošanu, visumā līdzīgas pēc rakstura, taču tās nesaistīja kopā. "Dažkārt lietas izmeklēja ļoti enerģiski un par vaininiekiem "atrada" pat pilnīgi nevainīgus cilvēkus, lai "sakārtotu statistiku". Reizumis viss notika itin pavirši, bet vēl citreiz bija pat falsifikācijas un lietu slēpšana," atstāsta grāmatas autors.
Beigu beigās lielākais izmeklētājs šajā lietā bijis Rogaļovs pats. "Viņam pat neticēja, Rogaļovam nācās stāstīt, pārliecināt, pierādīt, ka atsevišķu slepkavību "autors" ir viņš. Dakteris Kiršentāls slepkavam veikli iegalvoja, ka viņu netiesās, Rogaļovs bija pārņemts ar šo itin kā "necerēto" izeju un stāstīja, ko vien varēja. Bet vai visu izstāstīja?"
A. Grūtups nekādu pretimnākšanu nesaņēmu nedz Iekšlietu, nedz Tieslietu ministrijā.
Viņš vēlējies redzēt cietuma operatīvos materiālus, pašu operatīvo lietu, taču to
man nedeva, un "aizbildinājums bija diezgan dīvains". "Acīmredzot abi
ministri grib sargāt padomju valsts noslēpumus, tāpēc man atteica
apmēram tā, ka lietā iesaistītajiem darbiniekiem vēl esot dzīvi bērni un
citi radinieki, viņi varētu "slikti justies". Tas neliecina par
ministru vēstures izjūtu," kritisks ir A. Grūtups. Arīdzan A. Kavalieris bijis vienīgais, kurš atteicis sarunu par šo tēmu.