Henrija Satona romāna Get Me Out of Here vai Dabūjiet mani ārā no šejienes varonis Mets Frīmens ir neveiksmīgs uzņēmējs, kurš ir pastāvīgās dusmās uz pasauli, kas viņam liedz materiālu labklājību uz ko viņaprāt viņam ir tiesības. Stāstīdams savu stāstu, viņš nepārtraukti slēpj patiesību. Patoloģiskā slēpšana un pašapmāns vēlāk pāraug seksuālās vardarbības un pašdestrukcijas orģijā. Satons izmanto līdzīgas metodes kā Brets Īstons Eliss Amerikāņu psihā, detaļās atspoguļojot dārgu dzīvesstilu un romāns ir pieteikts kā melnā komēdija, taču ir pārāk nopietns šādam apzīmējumam.
Savukārt Talitas Stīvensones romānā Disappear jeb Pazūdi drāma risinās starp indivīdiem, kuru profesijas simbolizē finanšu krīzi – Londonas investīciju fondu menedžeri Čārliju un nekustamā īpašuma aģenti Leilu. Pirms vēl iestājusies finanšu krīze, problēmas sākušas parādīties viņu attiecībās. Leila piestāda Čārlijam ultimātu, ka viņam jāliek pie malas darbs un beidzot jāpavada kopā ar viņu ilgāks laiks, vai jāšķiras. Pāris dodas atpūsties uz Spāniju, taču viņu saulaino idilli izjauc Čārlija neuzticība. Lasītājs seko Leilai no Spānijas laukiem uz sāpīgu atkalredzēšanos ar atsvešināto māsu Londonā, kas savukārt viņu noved narkomānu dienas centrā apšaubāmā Rietumlondonas rajonā, kuru raksturo traģiskas dzīves, nelabvēlīgas ģimenes un vardarbība. Šī pieredze ir pilnīgs kontrasts Leilas pārtikušajai dzīvei investīciju fondu vidē un atpūtai Spānijas villās, taču, kā romāns vēlāk atklāj, piedzīvot pilnīgu sakāvi var visi tā varoņi, ne vien tie, kas mīt nabadzīgajos rajonos.
Emocionālā un sociālā vide, ko Pols Tordejs ataino romānā The Hopeless Life of Charlie Summers (Čārlija Samersa bezcerīgā dzīve) nav tik sāpīga. Čārlijs Samerss ir oportūnists, kas mēģina ielauzties Londonas finanšu centra Sitijas sabiedrībā, kurā vislabākā iekļūšana joprojām ir caur veiksmīgu armijas karjeru un ietekmīgiem skolas čomiem. Viņa apkārtējo vidi raksturo lauku savrupmājās, gari un aristokrātiski uzvārdi un čalojošs tonis. Neraugoties uz vieglo piesitienu, Tordeja romāns dod ieskatu cietsirdīgajā vienaldzībā, kas raksturo vidi, kurā tiek operēts ar milzīgām summām svešu cilvēku naudas. Retais no personāžiem izpelnās simpātijas – nedz aristokrātiskās izcelsmes boss, kurš gatavs bīdīt biznesu ar jebkuru, nedz arī Čārlijs Samerss, kura ekscentriskie biznesa projekti, to skaitā japāņu suņu pārtikas un holandiešu vīna tirdzniecība, nepasargā viņu no traģiska gala.
Aleksa Prestona debijas romāna This Bleeding City centrā ir obligāciju tirgus sabrukums. Tāpat kā Tordeja romāna galvenais tēls, Prestona varonis Čārlijs Veilss strādā investīciju fondā un ir nemitīgā kustībā un stresā. Nervozā finanšu atmosfēra rezonē neirotiskas apsēstības piesātinātajās Čārlija attiecībās ar pašpārliecinātu, emocionāli trauslu francūzieti vārdā Veronika. Prestons pārliecinoši ataino paniku un absurdo loģiku investoru vidū, tirgum brūkot. Vienīgo saprāta balsi Čārlija investīciju fondā nokauj pašapmāns un nekritiskā ticība globalizācijai, prognozēm un amerikāņu patērētāja fundamentālajai izturībai. Times norāda, ka The Bleeding City biedējošā mācība nav faktā, ka bezatbildīgi dīleri apzināti paspēlēja Rietumu sabiedrības pēdējos desmit gados panākto labklājību, bet, ka viņi patiešām nejēdza, ko dara.