Širaka autobiogrāfijas Chaque pas doit être pirmais sējums, kas beidzas ar Širaka stāšanos prezidenta amatā 1995.gadā, ir mēģinājums sniegt plašāku ieskatu šajā politiķī, kas vienmēr ir mēģinājis parādīt sevi kā rūdītu, cīnītāja tipu (viņa mīļākais sporta veids ir sumo) un slēpt savu jūtīgo pusi – piemēram, enciklopēdiskās zināšanas par mākslu un mīlestību uz dzeju. Kāds Širaka kolēģis reiz raksturoja viņu kā "hamoleonu" - Širaks ir bijis reizē eiroskeptiķis un Eiropas integrācijas entuziasts, atbalstot valsts subsīdijas, viņš ir bijis privatizācijas aizstāvis, esot tradicionālā konservatīvisma eksponents, Širaks ir cīnījies pret sociālo nevienlīdzību. Autobiogrāfijā viņš ir centies būt atklātāks par sevi kā agrāk un atbildēt tiem, kuri viņu apsūdzējuši kā esam impulsīvu un nedomājošu empīriķi, vai bezprincipu oportūnistu.
Kā norāda laikraksts Times Literary Supplement, atslēga, lai saprastu Širaku, slēpjas faktā, ka politikā viņu ieveda Žoržs Pompidū, konservatīvā prezidenta Šarla de Golla lojālists un sekotājs amatā. Taču esot konservatīvais, Širaks atbalstīja aborta legalizāciju, nāvessoda atcelšanu, Māstrihtas Līguma ratifikāciju un allaž ir bijis stingrs jelkāda kompromisa pretinieks ar rasistiski noskaņoto Žana Marija Lepēna Nacionālo fronti. Širaks biogrāfijā novērtē savus politiskos pretiniekus, tai skaitā, sociālistu prezidentu Fransuā Miterānam, taču ir nesaudzīgs pret biedriem, kas viņu politikā nodevuši. Visnegatīvākais raksturojums tiek viņa sāncensim, bijušajam prezidentam Žiskāram D'Estēnam, ko Širaks rakturo kā ārišķīgu, snobisku un frivolu. Ar patiesību Širaks ir selektīvs. Viņš vispār neskar vienu no savas politiskās karjeras neglītākajām epizodēm – apsūdzību, ka esot Parīzes mērs, viņš nopludināja nodokļu maksātāju naudu konservatīvo partijas kasē. Tāpat viņš īsti nevēlas atzīst, ka Francija zaudēja Alžīriju. Laikam ejot, Širaks atklāj, ka politika ir ne tik lielā mērā kā ideoloģiju sadursme, cik "cilvēku, raksturu un jūtīguma" jautājums. Savukārt viens no viņa galvenajiem secinājumiem ir, ka politikā "jābaidās no tehnokrātiem".