Laima Muktupāvela
BrāliBrāli
Dienas Grāmata, 2008
Balsu burvji brāļi Kokari… Grāmata veltīta dvīņu brāļiem Kokariem, kuri mudināja dziedošo latviešu tautu iztaisnot piedienības saliekto muguru un parādīt mums pašiem, cik stipri esam, kad dziedam. Divi bezbailīgi Gulbenes puikas, kuri pacēla latviešu kordziedāšanas tradīciju kā jūras malā izmestu dzintaru un padarīja to par pas aulē pazīstamu zīmolu. Grāmatu ilustrē speciāli veidotas krāsu un melnbaltās fotogrāfijas no diriģentu arhīva.
***
Hārlans Kobens
Klubs Jaguārs
Kontinents, 2008
Spēcīgs psiholoģiskais trilleris, kas uzdod jautājumu: vai jūs tiešām gribat uzzināt visu par sava bērna gaitām un nodomiem? Romānā savērpušies jaunāko tehnoloģiju, riska un varmācības aspekti līdz ar pusaudžu tiekšanos pēc neatkarības un vēlmi paļauties uz vienaudžu viedokli. Vecāku bažas liek meklēt atbildes uz jautājumu — vai varam uzticēties bērniem? No angļu valodas tulkojusi Sintija Rimšele.
***
Albērs Kamī
Mīts par Sīzifu
Jumava, 2008
Šis darbs vienmēr ticis uzskatīts par absurda tēmas atrisinājuma augstāko punktu Kamī mantojumā. Ierasti uzdotais jautājums par to, ka vienīgā nopietnā filosofijas problēma, ar ko Kamī sāk sarunu par absurdu, iezīmējas kā urdošais — kam pieder mana dzīve? Vai es spēju par to spriest? Vai manam spriedumam ir iespējams pamats? No franču valodas tulkojusi Skadrīte Jaunarāja.
***
Daina Kraukle
Latviešu ornaments
Jumava, 2008
Grāmatā var iepazīt latviešu rakstu pamatelementus, kas ieraugāmi tautas tērpos un cimdos, Lielvārdes jostā, senos māju un priekšmetu rotājumos, pat tautas deju rakstos. Daudzām zīmēm senatnē bija simboliska jēga, dažiem rakstiem pat piedēvēja maģisku spēku. Zīmes lietoja, lai aizsargātu mājas un dzīvo radību no raganām, uguns un pērkona. Vai šodien spējam nolasīt šo seno zīmju vēstījumu?
***
Viktors Merežko
Soņka — zelta rociņa
Tapals, 2008
Grāmata ir Krievijā pazīstama scenārista, dramaturga un režisora Viktora Merežko debija prozā. Tās pamatā ir leģendāras personas dzīvesstāsts. Arī Antons Čehovs savā darbā Sahalīnas sala stāsta par Soņku Zelta Rociņu, ar kuru ticies Tālajos Austrumos. Izcilā skaistule Soņa Bluvšteina dzimusi kontarbandista un naudas viltotāja ģimenē, taču, par spīti savai apdāvinātībai, kļūst par vienu no XIX gs. lielākajām afēristēm pasaulē.