Uz jautājumu, kāpēc ir noslepenoti auditorfirmas Ernst&Young veiktā funkciju audita rezultāti, ministre sacīja, ka tā bijusi auditorfirmas prasība, taču tagad Kultūras ministrija ir vērsusies pie tās ar lūgumu audita rezultātus atslepenot.
Viņa nepiekrīt, ka nav ņēmusi vērā konkursa komisijas ieteikumus par Latvijas Nacionālās operas (LNO) valdi. "Izdarīju visu, kas teikts funkciju auditā, konkursa rīkošanu par operas valdi pieprasa likums," sacīja ministre.
Jaunzeme-Grende joprojām esot pārliecināta, ka līdzšinējais operas direktors Andrejs Žagars nevar būt valdē. "Viņš ilgu laiku nav uz vietas Latvijā un nevar vadīt operu. Arī uz četru [operas valdes] pretendentu sarunu Kultūras ministrijā Žagars neieradās, jo atpūtās Santorini," sacīja ministre.
Kā LETA jau ziņoja, TV3 raidījuma Nekā personīga rīcībā ir nonācis auditorfirmas Ernst&Young ziņojums par LNO veiktā funkciju audita rezultātiem, tie liecina, ka Jaunzemei-Grendei neesot taisnība, sakot, ka LNO ir slikti pārvaldīta.
Audita rezultāti liecina, ka salīdzinājumā ar 15 ārvalstu operteātriem, piemēram, Vīnes, Diseldorfas, arī Viļņas un Tallinas, LNO valsts dotācija ir vidēji par 8% mazāka.
Patiesībai neatbilst arī apgalvojums, ka klibo LNO mārketings vai opera vāji strādātu ar auditoriju, jo biļešu ieņēmumu ziņā pārējie analizētie opernami atpaliek, un veiksmīgāki par LNO bijuši tikai Barselonas un Parīzes operteātri.
Auditori analizējuši arī konkrētu operas izrāžu rentabilitāti. Jaunzemes-Grendes pieņēmumu, ka Žagara paša režisētās izrādes iestudētas vienīgi mantkārīgos nolūkos, auditoru izpētītais apgāž - starp Žagara režisētajām izrādēm ir gan Karmena un Traviata, kas nesušas vislielākos ieņēmumus, gan arī tādas kā Verters un Pīķa dāma, kas nesušas zaudējumus.
Auditori no biznesa viedokļa arī attaisno Žagara centienus izrādīt vismaz sešus jauniestudējumus gadā. Taču, lai arī valsts dotācija ir atgriezusies turpat trekno gadu līmenī un ir 5-6 miljoni latu, auditori uzskata, ka ir jāatliek atpakaļ krīzes gados samazinātā atlīdzība štata darbiniekiem vidēji par 14%.
Ernst&Young izpētītais rāda, ka pieaudzis arī ziedotāju atbalsts operai. Mecenāti Boriss un Ināra Teterevi vien solistu apmācībai LNO akadēmijai šogad piešķīra vairāk nekā 100 000 latu. Viņi nezina, vai turpmāk operai sniegs finansiālu atbalstu, jo sadarbībai liela nozīme esot tieši Žagaram.
"Es nevaru pateikt, kurš viņu varētu aizvietot. Tik enerģisku, radošu, idejām pārpilnu cilvēku. Viņš ir tik dinamisks, jauns un skaists - īsta operas vizītkarte. Un viņš to ir panācis šajos 18 gados. Vai jūs zināt kaut ko par Igaunijas, Lietuvas, Polijas opernamiem? Neko. Bet mūsu operu, pasaulē varbūt būtu pārāk skaļi teikts, bet Eiropā noteikti zina un tas ir liels viņa nopelns," sacīja Teterevs.
"Negribam pateikt, ka no šodienas maks būs ciet, tomēr ir no svara, kas vadīs tik lielu organismu, kāda ir mūsu opera," uzsvēra Tetereva.
No svētdienas, 8. septembra, portālā Ipetitions.com sācies domubiedru kustības Par kultūru rosinātais balsojums Par kompetentu Latvijas kultūras ministru, pieprasot kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes demisiju.
Savukārt sociālajā vietnē Facebook izveidotās kustības Grende, atkāpies! koordinācijas centrā Alberta ielā 1-13 no pirmdienas, 9. septembra plkst. 8 ikvienam būs iespēja parakstīties zem aicinājuma ministrei atkāpties. Parakstīties varēs biedrības Kultūras alianse telpās.