"Mēs novērtējam milzīgo arhitekta darbu, kura rezultātā sarežģītiem jautājumiem rasti vienkārši risinājumi. Arhitektūras ziņā ēka spēlējas ar tās daudzslāņainajiem stāstiem – no taustāmiem līdz vēstures neredzamajai daļai un procesiem. Tajā saplūst vēsturiskais un laikmetīgais, nākot klajā ar jauniem paņēmieniem, kas atbilst jauniem teātra radīšanas veidiem," teikts starptautiskās žūrijas paziņojumā (tajā strādāja arhitekti Sille Pihlaka (Igaunija), Elodī Degavra (Beļģija) un Makss Hāke (Vācija)). Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums ir bijis palielināt telpu platību no 5145 līdz 9767 kvadrātmetriem, izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām, trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu.
Dabas spēks
Pagājušās nedēļas izskaņā Rīgas cirkā notikušajā svinīgajā balvas pasniegšanas ceremonijā tika pasniegtas arī trīs Gada balvas Latvijas arhitektūrā. Laureātu vidū bija process Astra Zariņa – dabas spēks (nodibinājums Arhiteksti, Rudolfs Dainis Šmits, Igors Malovickis, Reinis Saliņš, Andris Dzenis, sadarbībā ar Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultāti, ‘T’ Space/Steven Myron Holl Foundation). Tas iepazīstina ar ievērojamās trimdas latviešu arhitektes un pedagoģes Astras Zariņas intelektuālo devumu. Viņas skatījums uz pilsētvidi, vēsturiskā mantojuma un kultūras nozīmi arhitektūrā, kā arī viņas ieguldījums Romas pētīšanā un Banjoredžo Čivitas atjaunošanā ir iedvesmojis vairākas arhitektu paaudzes visā pasaulē.
Ideju par šādu projektu ir raisījusi video koplietošanas vietnē YouTube redzētā pazīstamā amerikāņu arhitekta Stīvena Hola lekcija. "Viņš stāstīja par savu izglītības pieredzi un vienā brīdī pievērsās tam, ka studējis Romā un ka viņa skolotāja bijusi Astra Zariņa. Es nespēju noticēt, attinu atpakaļ un noklausījos vēlreiz. Es sapratu, ka par viņu ir jāstāsta mūsu arhitektiem un studentiem – par šo izcilo personību, kas ir ietekmējusi pasaules līmeņa profesionāļus," uzsver viens no projekta autoriem Rudolfs Dainis Šmits. Šis process ietver studentu meistarklasi Civita 2023, izstādi Roma un skolotāja, Astra Zariņa Rīgā un Banjoredžo Čivitā, konferenci Rixarch 2024: Blind Spot, kā arī uzsāktu darbu pie izdevuma Romas jumti pārizdošanas.
Jauns standarts
Gada balvu Latvijas arhitektūrā ieguva arī privātmāja Pierīgā W māja (arhitektu birojs space in – Normunds Kagainis, Mikus Hercs, Matīss Šteinerts). Starptautiskās žūrijas dalībnieki izcēla izcilo zemesgabala izmantošanu, inovācijas, kas meklējamas rūpīgā vietējo materiālu un to savienojumu pielietošanā. "Vienkāršā fasāde slēpj pārsteidzoši sarežģītu interjeru un ļauj dažādot telpas iekšpusē un ārpusē," tiek raksturota privātmāja Pierīgā.
Vēl viena Gada balva Latvijas arhitektūrā tika piešķirta Viesturdārza kvartālam, otrajai, trešajai kārtai (Ruume arhitekti). Šis arhitektūras ansamblis ir pilsētas mērogā nozīmīga struktūra, kas rada jauna tipa dzīvojamo apbūvi Rīgas vēsturiskajā centrā – ar cilvēka mērogam pieejamu pirmā stāva un ielas līmeni un atturīgu, funkcionālu un dabiskā materialitātē risinātu fasāžu arhitektūru. Visiem dzīvokļiem ir privātās ārtelpas un publiskās ārtelpas zonas – rotaļlaukumi un parks kvartāla viducī. Šī projekta autori norāda, ka daudz strādājuši tieši pie ielas telpas labiekārtojuma, lai radītu tādu nākotnes pilsētas standartu, kā "mēs vēlētos, lai mēs dzīvotu Rīgā".
Fināla žūrijas īpašo atzinību ieguva Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma tehnoloģiju centra pārbūve (Arhitektes Lienes Griezītes studija un birojs Gints un kolēģi – Liene Griezīte-Verpakovska, Anna Vaivare, Gints Vaivars, Gints Lūsis-Grīnbergs). Autoriem balvā tika pasniegta Latvijas Bankas jaunā kolekcijas monēta Uzcelt neuzcelto, kas ir veltījums izcilās latviešu modernisma stila arhitektes Martas Staņas veikumam.
Tradīciju atjaunošana
Šogad pirmoreiz tika piešķirta Jaunā Eiropas Bauhaus atzinība, ko izpelnījās process Vēsturisko dārzu tradīciju atjaunošana Kuldīgā (iniciators – Kultūras projektu koordinācijas centrs, autori – Aldis Orniņš, Rita Ķirķe). "Estētiska pieredze, ilgtspējīgi risinājumi, atjaunojot saikni ar dabu, pieejama un iekļaujoša publiskā telpa – Kuldīgā var spilgti redzēt šo Jaunā Eiropas Bauhaus principu darbību praksē. Iedzīvotājos rodas izpratne par unikālo vēstures, kultūras un dabas mantojumu nevis kā rezultātu, bet gan kā nepārtrauktu procesu, kuru raksturo integritāte, autentiskums un līdzdalība," izvēli pamato atlases žūrijas pārstāvji, kuri izraudzījās atzinības saņēmēju.
Latvijas Arhitektu savienības brīvdomīgās izglītības projekta Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks balvu Zirnis, kuras ieguvēju izvēlas bērnu žūrija, saņēma skola Sillamē, Igaunijā (arhitektu birojs Lauder Architects), kas bija vienīgais projekts ārpus Latvijas robežām un kas ne tikai ienesis jaunas vēsmas visnotaļ nehumānajā, pagājušā gadsimta vidū tapušajā militāra rakstura pilsētvidē, bet arī atklāj jaunas kvalitātes telpu skolēniem un skolotājiem. "Droši vien lielākais gandarījums ir tas, ka skola darbojas jau pusotru gadu un tās direktore mums pastāstīja, ka lielākā problēma ir skolēnus dabūt uz mājām, – viņiem tik ļoti patīk uzturēties skolā, ka viņi negrib doties prom," atklāj projekta autori.
Savukārt Latvijas Arhitektūras gada balvas sabiedrības balsojumā laurus plūca brīvdienu māja Cēsīs (arhitektu birojs Outofbox), kas organiski piekļaujas Gaujas senlejas ainavai un kas atsauc atmiņā labākos modernisma paraugus tepat Latvijā.
Vairāk informācijas par Latvijas Arhitektūras gada balvu var lasīt interneta vietnē Latarh.lv