Ir sākušies Dziesmu svētki, kuros, kā tika ar lepnumu paziņots, piedalās 388 kori, kā arī 96 mazākumtautību kolektīvi.
Diemžēl, atsevišķu svētku rīkotāju ambīciju un, iespējams, pat neprofesionalitātes dēļ šo koru vidū nav atradusies vieta daudzu starptautisku koru un garīgās mūzikas konkursu un festivālu laureātam un XXIII Vispārējo dziesmu svētku laureātam - Rīgas pareizticīgo kamerkorim Blagovest. Korim, kurš jau vairāk kā 20 gadus savās rindās apvieno dažādu tautību pārstāvjus un ar savu daiļradi priecē garīgās mūzikas mīļotājus gan Latvijā, gan ārzemēs.
Laikā, kad sākās gatavošanās Dziesmu svētkiem, korim Blagovest bija diezgan saspringta sezona (ierakstījām jaunu disku, apguvām vairākas jaunas lielformāta kompozīcijas šai un nākamajai koncertsezonai), tāpēc šoreiz atteicāmies no pilnā Dziesmu svētku repertuāra apgūšanas un dalības koru karos, bet nolēmām izmantot iespēju Dziesmu svētku ietvaros parādīt to mūziku, kura jau vairāk kā 20 gadus ir kora Blagovest vēstījums.
Rūpīgi izvēlējāmies skaņdarbus, ar kuriem piedalījāmies koru skatē un ieguvām augstāko pakāpi, ticībā (kā mums tika apgalvots skates laikā), ka šos skaņdarbus varēsim dziedāt mazākumtautību kolektīvu koncertā Lielajā Ģildē 1.jūlijā.
Diemžēl, tikai šā gada maija vidū ar mums sazinājās Dziesmu svētku rīkotāji un paziņoja, ka mēs varot uzstāties 3.jūlija Mazākumtautību dienas izskaņā Vērmanes dārzā.
Ņemot vērā publiski pieejamo pasākuma koncepcijas izklāstu un pārliecībā, ka Vērmanes dārza brīvdabas vide un atmosfēra mazākumtautību dienas noslēgumā nav piemērota vēstījumam, ko sevī ietver pareizticīgās mūzikas dziedājumi, vairākkārt darījām zināmu svētku rīkotājiem, ka korim nav pieņemama dalība konkrēti šajā pasākumā, argumentējot mūsu nostāju un lūdzot rast citu iespēju korim piedalīties svētkos.
Mēs labprāt būtu vēlējušies piedalīties Garīgās mūzikas koncertā un Ekumēniskajā dievkalpojumā, kas atbilstu gan kora Blagovest profesionalitātei, gan idejai, repertuāram un izpildījuma kvalitātei.
Tāpat izteicām vēlmi uzstāties mazākumtautību kolektīvu koncertā Lielajā Ģildē 1.jūlijā, uzskatot, ka koris Blagovest, apvienojot savās rindās dažādu mazākumtautību un arī vairākumtautības pārstāvjus, lieliski raksturotu pasākuma tēmu - mazākumtautību un latviešu kultūras sadraudzību "zem vienas saules vienā kopīgā laika ritumā".
Diemžēl, mūsu argumenti netika uzklausīti un atbildes, ko saņēmām, bija nemainīgas - svētku režisors savu viedokli nemaina un vienīgā iespēja korim Blagovest piedalīties Dziesmu svētkos ir 3.jūlija vakars Vērmanes dārzā.
Vēl vairāk, saņemtās atbildes un nevēlēšanās uzklausīt un izprast mūsu viedokli liek secināt par patieso attieksmi gan pret garīgo mūziku, gan pret mazākumtautību kolektīviem un, konkrēti, kori Blagovest. Mums nav saprotama "Mazākumtautību programmas mākslinieciskā vadītāja, režisora Jura Joneļa un visas radošās un muzikālās grupas vārdā" paustā nostāja, ka "Rīgas pareizticīgo kamerkora Blagovest diriģenta un vadītāja Aleksandra Brandava piedāvājumu uzstāties koncertuzveduma sākumā, tādējādi simboliski iesvētot pasākumu un neizjaucot sekojošā koncertuzveduma koncepciju, mēs nevaram akceptēt, jo, pirmkārt, koncertuzvedumu atklāj Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un, otrkārt, koncertuzvedums pēc būtības nevar būt pakārtota vai sekojoša vienība vienam kolektīvam, kas izpilda repertuāru, kas neiekļaujas pasākuma koncepcijā."
Kādi apsvērumi nosaka to, ka koris Blagovest nevar uzstāties, ja pasākumu atklāj Valsts prezidents?
Kā Mazākumtautību programmas veidotāji bez nevienas sarunas ar kora pārstāvjiem par to, kādas ir kora iespējas un kāds varētu būt ieguldījums Dziesmu svētkos, un, acīmredzot nezinot, ka mēs, cita starpā, dziedam arī latviešu un citu tautu tautas dziesmas un kā pilntiesīgi dalībnieki piedalījāmies iepriekšējos dziesmu svētkos un guvām panākumus koru karos, varēja secināt, ka koris izpilda repertuāru, kas neiekļaujas koncepcijā…?
Koncepcijā, kurā saskaņā ar publiski pieejamo informāciju teikts: "Uzveduma tēma - mazākumtautību un latviešu kultūru pārstāvju sadraudzība visdažādākajās izpausmēs, jo, lai arī esam dažādi, tomēr dzīvojam uz vienas zemes, zem vienas debess, zem vienas saules vienā kopīgā laika ritumā."?
Lai arī Mazākumtautību programmas veidotāji mums apgalvoja, ka 3.jūlija Vērmanes dārza pasākuma noslēgumā esot speciāli ieplānota sadaļa "Garīgā un akadēmiskā mūzika", nekur publiski pieejamā informācijā tas nav pat pieminēts. Jājautā, kas būs šīs ²sadaļas² klausītāji, ja par tādu nekas nav zināms? Tāda pasākuma noslēgumā, uz kuru klausītāji nāks, jo - saskaņā ar publiski izziņoto koncepciju - "vienas dienas garumā visdažādākajās prezentācijās būs iespēja iepazīt spilgtus dažādu tautu indivīdus. Viņi pārstāvēs tēlotājmākslu, lietišķo mākslu, folkloru, mūziku, deju - dažādu mūzikas instrumentu pārzinātāji, vokālisti, raksturdeju meistari, nacionālo spēļu un pasaku pārzinātāji, valodas skolotāji, kino vai dokumentālo filmu pazinēji, savas kultūras vēstures, valodu, paražu, tikumu, tradīciju kopēji un citi"…
Arī pati iecere rīkot atsevišķu mazākumtautību garīgās mūzikas koncertu, turklāt laikā, kad Arēnā Rīga notiek nozīmīgs akadēmiskās mūzikas koncerts, mūsuprāt, liecina par neizpratni un necieņas izrādīšanu.
Esam sašutuši, ka ir iespējams izstumt kādu kolektīvu no dalības Dziesmu svētkos nevis izpildījuma kvalitātes dēļ, bet gan tāpēc, ka tā vērtības neatbilst kāda viena cilvēka gaumei un patikai vai nepatikai, neizpratnei un nezināšanai, ko apliecināja arī režisora Jura Joneļa izteikumi intervijā 20.jūnijā Latvijas Radio 3 raidījumā Dziesmu svētku pakāpieni.
Uzskatām viņa vārdus, ka ir arī tādi (mazākumtautību) kolektīvi, "kuri pirms tam ir saņēmuši tikpat lielu uzmanību, ir sajutuši to bērna loloto tēlu un tagad nesaprot, kāpēc viņu spēles noteikumus nevis neievēro, bet ka neiet tikai viņu spēles noteikumos…" par necieņas pilniem un aizspriedumainiem. Mēs nekādus spēles noteikumus neizvirzījām un neizvirzām, tāpat mums nav pieņemama attieksme, ka kādam būtu jāuzspiež spēles noteikumi mums, tādējādi it kā sodot (?) kori par to, ka viņam iepriekš dota iespēja piedalīties svētkos!
Vēlamies uzsvērt, ka iepriekšējos Dziesmu svētkos, kuros mēs arī piedalījāmies Mazākumtautību programmas ietvaros, šī programma bija organizēta pārdomāti un labi, tādēļ arī citi mazākumtautību kolektīvi, kas mūs atbalsta, ir neizpratnē par šogad radušos situāciju un attieksmi.
Mūsuprāt, rīkojot svētkus visiem, nevis tikai kādai - koncepcijai atbilstošai sabiedrības daļai, nav pieņemami domāt kategorijās kuram kura spēles noteikumi jāievēro. Tāpat arī nav pareizi veidot pasākumu koncepcijas, neizzinot un neuzklausot to kolektīvu viedokli, kam, pēc autoru ieceres, būtu jāpiedalās šajos pasākumos. Mūsuprāt, tikai kopīgā dialogā, vēlmē izprast un atbalstīt vienam otru var veidot saliedētu sabiedrību.
Mums ir patiesi žēl, ka laikā, kad tiek daudz runāts par sabiedrības integrācijas nepieciešamību, radītas dažādas koncepcijas un programmas, netiek novērtēts kolektīvs, kurš ir veiksmīgs sabiedrības integrācijas paraugs, turklāt profesionāls sava repertuāra un izpildījuma kvalitātes ziņā.
Savā un kora Blagovest vārdā izsakot nožēlu, ka mums tika liegta dalība Dziesmu svētkos, novēlam svētku rīkotājiem, lai nākamajos Dziesmu svētkos šādas situācijas nebūtu iespējamas! Lai svētku programmu veido cilvēki ar izpratni, zināšanām un spēju uzklausīt un ieklausīties!
Domājot par nākotni, vēlamies uzsvērt, ka Rīgas pareizticīgo kamerkora Blagovest izpildītajai pareizticīgajai mūzikai nav nacionalitātes. Tādēļ vēlamies, lai mums, tāpat kā ikvienam profesionālam, bet savādākam kolektīvam tiktu rasta cienīga vieta Latvijas kultūras vidē.
Bet šo Dziesmu svētku dalībniekiem novēlam radošiem panākumiem bagātus un garīga baudījuma pilnus svētkus! Lai skan un atbalsojas!
Vēstuli parakstījuši:
Aleksandrs Brandavs, diriģents un kora vadītājs,
Oksana Čerkasova, diriģente,
Rīgas pareizticīgo kamerkoris Blagovest