Kritiķi vērtē: Lielā Kristapa lukturi - 1

Kritiķi vērtē

Medības (rež. Andis Mizišs, Ego Media, 80')

***

Filma izmanto to pašu daudzvaroņu shēmu, ar ko pašlaik rotājas daudzi. Tomēr tas ir mēģinājums stāstīt ar humoru, kas nav balstīts situācijās, bet kopējā noskaņā un stilā. Spilgts mākslinieka darbs. Stāsta dramaturģiskā attīstība buksējas un mētājas, līdz brīžiem kļūst latviski rēna un pārstāj kaut kur vest. Tomēr galus izdodas sasiet, kaut gan filma sākas daudzsološāk nekā beidzas. Aktieriskā spēles maniere latviešu aktieriem savstarpēji tik atšķirīga, ka rada ļoti pretrunīgu iespaidu.

Nevajadzīgie ļaudis (rež. Māris Martinsons, KrukFilm, 95')

****

Visos komponentos visviendabīgākā filma. Scenārijā veikli savītas vairāku varoņu paralēlās likteņa peripetijas. Labs ritms. Operators Gints Bērziņš ar kustīgo kameru ir tikpat pārliecinošs kā ar statisko. Laba mūzika un izlīdzsvarots aktieru ansamblis. Tomēr filma šķiet pārāk izkalkulēta un apzināti veidota pēc pasaulē modernām dramaturģiskām shēmām, kas bija modē pirms dažiem gadiem, — 21 grams, Bābele (abas — Injaritu), Mamuts (Mudisons). Eksistenciāli smagnēja un pretencioza.

Mazie laupītāji (rež. Armands Zvirbulis, F.O.R.M.A., 80')

***

Iepriecina mēģinājums veidot žanra filmu bērniem. Filma, kas trāpa desmitniekā ar tēmu, tomēr idealizētie konflikti ne visur pārliecina. Ja tas ir piecgadīga bērna (Robja) viedoklis par situāciju un tās risinājumu, tad pietrūkst konsekvences kameras darbā, mizanscēnās. Filma, kas demonstrē, ka režisors prot amatu, bet viņam pietrūkst ambīciju būt filmas autoram; tas ir labi uzrakstīts diktāts. Nepelnīti nenovērtēts komiskais tandēms Žagars & Skrastiņš.

Klusums (rež. Laila Pakalniņa, Kompānija Hargla, 14')

***

Šīs filmas izcilais sākums droši vien kļūs par hrestomātisku citātu Pakalniņas daiļradē. Mazliet sirreālo toņkārtu, kas izceļ Pakalniņas cikla Elementi īsfilmas, režisore diemžēl gandrīz pazaudē filmas gaitā. Aktieriem visās Pakalniņas filmās ir tāda kā funkcionāla loma — būt par perfekta kadra kompozīcijas daļu. Ne vairāk, bet arī ne mazāk. Estētiski nevainojama filma.

Apsēstība (rež. Ivars Tontegode, Latvijas Kultūras akadēmija / Lokomotīve)

***

Kaut kas no agrīnā Miloša Formana latviskā versijā. Viegls, mazliet sarkastisks humors, prieks par tipāžiem un spēja tos izcelt. Atraisītība jauno aktieru — trīs draugu — kompānijā. Diezgan stīvi savienots Daces Eversas dramatisms ar filmas kopējo vieglo noskaņu. Filma it kā apstājas galvenā varoņa garajā pašatklāsmes monologā, kaut gan tam vajadzēja kļūt par kulmināciju. Tomēr filma vieš cerības, ka latviešu kino mainās un talanti — briest!

----

Inga Pērkone

Medības (rež. Andis Mizišs, Ego Media, 80')

****

Filma — nepabeigta mozaīka, kurā ar garšu veidota vide, savdabīgi tipāži un interesantas situācijas, — tomēr nerada pārliecinošu veselumu. Varam, protams, uzskatīt, ka filmas irdenums ir dzīves irdenuma tiešs atspulgs, tomēr mākslas jēga zināmā mērā ir tieši sintēzē un vispārinājumā. Atmiņā paliek vilciens ar grūtniecēm, Nekurnekadzemes restorāns, dažas kopošanās ainiņas. Un… policists, kurš Rolanda Zagorska pārsteidzoši iespaidīgajā tēlojumā nes sev līdzi patiesas drāmas iezīmes.

Nevajadzīgie ļaudis (rež. Māris Martinsons, KrukFilm, 95')

***

Pieteikta kā intelektuāls rēbuss, filma izvēršas sirdi plosošā melodrāmā, kur bez mazākās ironijas rādītās nebeidzamās liktenīgās sakritības pakāpeniski sāk šķebināt. Tomēr Baltijā, kur vairākums cilvēku sevi uzskata par nepārvaramu apstākļu upuriem, tātad dzīvo dzīvi kā melodrāmu, filmai varētu būt terapeitiska iedarbība.

Mazie laupītāji (rež. Armands Zvirbulis, F.O.R.M.A., 80')

***

Sirsnīga, taču visai sterila filma, kur ārējais lakojums un attiecību shematisms laupa notikumiem asumu. No pilsētas standartizētā mājokļa ģimene pārceļas uz idilliskām lauku mājām, kur bērnus gaida mīloši vecvecāki. Nekāda izmisuma nav, tāpēc arī tālākie notikumi nešķiet loģiski. Taču filmā ir daudz asprātīgu situāciju, arī uzmundrinošs vēstījums — nevis ļauties liktenim, bet to grozīt!

Klusums (rež. Laila Pakalniņa, Kompānija Hargla, 14')

*****

Lailas Pakalniņas modernās impresijas cikla Elementi filmās (Ūdens, Uguns, Akmeņi, Klusums) pakāpeniski veido arvien stingrāku vēstījumu par to, kā sieviete Marija, kurai vienmēr ir problēmas ar (ūdens) krāniem, saduras ar dažādām totalitārisma izpausmēm. Šoreiz — muzejs kā biedējošas skaistuma, skaņas un kustības kapenes. Režisores konsekventā atteikšanās no stāsta nepārprotamības, iemīļotais kameras kā no ķermeņa važām atbrīvotas acs slīdējums, arī arvien ironiskākais pasaules lūkojums dod interpretācijas brīvību auditorijai, tā cīnoties pret unificētu pasauli.

Apsēstība (rež. Ivars Tontegode, Latvijas Kultūras akadēmija / Lokomotīve)

*****

Filmas estētika un tēlu sistēma ir novatoriska Latvijas inscenēto filmu kontekstā (atsaucot atmiņā Jura Poškus Bet stunda nāk varoņus). Tontegode par dzimumu emancipācijas upuriem uzskata vīriešus, kuri no sieviešu — valdonīgu māšu un seksuāli aktīvu priekšnieču — diktatūras spiesti bēgt globālajā tīmeklī un militārā poligona teritorijā lasītu sēņu izraisītās vīzijās. Koka ķieģeļu sienas redzējums ir šedevrs tāpat kā Andreja Možeiko tēlotais "gandrīz svētais" Pēteris. Latvijas teātra skolai raksturīgā psiholoģiskā aktierspēle miksēta ar spilgtu ārēju priekšnesumu, tā radot mūsdienu kino reti sastopamu traģikomisku varoni.

----

Astra Zoldnere

Medības (rež. Andis Mizišs, Ego Media, 80')

****

Lai arī scenārijā atrodami vairāki caurumi, pozitīvi pārsteidza, ka filma no komēdijas/farsa pamazām pārtop drāmā. Iespaidīgs mākslinieka darbs, pirmklasīga mūzika. Blakus ierasti burvīgajiem aktieriem Gunai Zariņai un Andrim Keišam izceļas lieliskās Indra Burkovska un Jana Sekste — visu cieņu!

Nevajadzīgie ļaudis (rež. Māris Martinsons, KrukFilm, 95')

***

Kāda autoavārija savij vairāku cilvēku likteņus. Stāsts izstāstīts skaidri, minorīgās un spirituālās noskaņās, tomēr var kaitināt melodramatisma elementi, kuri īpaši paspilgtinās mātes un dēla attiecībās. Filmu glābj stilistiski ieturētā krāsu gamma un Ginta Bērziņa operatora darbs. Brīdinājums — kamera nepārtraukti šūpojas; ja filmu skatās uz lielā ekrāna, var sākt reibt galva!

Mazie laupītāji (rež. Armands Zvirbulis, F.O.R.M.A., 80')

****

Gaumīga un asprātīga bērnu filma par "slikto banku" krīzes laikā. Lielisks operatora un mākslinieka darbs. Varētu kritizēt stāsta paredzamību un aktieru teatrālās intonācijas, tomēr filma savā žanrā strādā teicami un visiem ir jautri!

Klusums (rež. Laila Pakalniņa, Kompānija Hargla, 14')

****

Izsmalcināta spēle ar attēliem un skaņu. Kā jau ierasts, Laila Pakalniņa skatītājiem piedāvā intelektuālu, nevis emocionālu baudījumu. Filma, kurā Guna Zariņa klīst pa muzeja telpām, piestāvētu kādai elitārai izstāžu zālei.

Apsēstība (rež. Ivars Tontegode, Latvijas Kultūras akadēmija / Lokomotīve)

****

Asprātīgs stāsts, kā pareizais memmesdēliņš, bēgot no lietišķās sievietes — kuces —, kopā ar kolēģiem saēdas halucinogēnās sēnes. Eksperimentālais kadrējums, montāža, skaņas un video efekti palīdz skatītājam sajusties, it kā pats būtu sēnes ieēdis. Spilgto tripu  mazliet pablāvo filmas pirmā daļa, kurā traucē pārlieku garie kadri un vizuālā nesakārtotība. Rodas iespaids, ka filma vēl nav pabeigta.