Latgaliešu dzejas dream team
Pagājuši desmit gadi kopš cita latgaliešu dzejas kopkrājuma Pagrauda (1999), kurš savulaik kalpoja par manifestāciju jaunai latgaliešu dzejas paaudzei, kuras firmas zīmes bija atteikšanās no tradicionālajiem zilo ezeru zemes romantiskās dzejas motīviem, asociatīva poētika, interese par postmodernismu, personiska, intīma intonācija. Toreiz Rīgas čiuļu literātiem likās, ka latgaliešiem notiek gandrīz vai revolūcija un ka gaidāma sprādzienveidīga viņu dzejas attīstība. Lai arī šīs cerības nav attaisnojušās, antoloģija pierāda, ka latgaliešu dzeja turpinās.
Pēc Pagraudas iznākšanas krājums saņēma kritiku par latgaliešu t.s. jaunās ortogrāfijas lietojumu un novirzīšanos no tradīcijām. "Diez vai var saukt par dzeju vārdu savirknējumu kopās bez virsrakstiem, bez pantmēra, bez atskaņām un pieturas zīmēm, ar neko neizsakošu postmodernu saturu," (tulkojums mans — K.V.), laikrakstā Rēzeknes Vēstis toreiz sašuta kāds "mežkūpības inžiners Ādolfs Borbals", pareģodams, ka latgalieši šo dzeju nepieņems.
Arī Susātiva (latgaliski — ēna) veidotāji rēķinājušies ar skeptisku attieksmi — pēcvārdā sarkastiski stilizēta diskusija par šo grāmatu, kurā iespējamo pārmetumu vidū atkal ir jaunā ortogrāfija, nesaprotamība, atrautība no reālās dzīves, elitārisms un citi nāves grēki, par kuriem katrā sevi cienošā provincē linčo uz līdzenas vietas.
Tomēr, runājot par latgaliešu mūsdienu dzeju, joki nav prātā — vietējās vides estētisko uzskatu inerce, nelielais latgaliski lasošo skaits, kā arī grūtības apgūt latgaliešu rakstu valodu ļauj Ilzei Spergai noteikt diagnozi latgaliešu literatūras ainai: autori bez lasītājiem. Citi teiktu — beidziet jel sepinēt savā bezcerīgajā čangaļu mēlē, kļūstiet par normāliem čiuļiem un pievienojieties mūsu kultūrai, kura tomēr izmirst mazliet lēnāk nekā jūsējā! Bet, lasot šos dzejoļus, nepamet sajūta, ka šie autori domā, runā un sapņo tieši šādos vārdos, un šī sajūta padara viņu darbus īpašus latviešu literatūras kopainā.
Šīs antoloģijas dream team sastāvā ir ne tikai jau pazīstami vārdi — gan Anna Rancāne un Ontons Slišāns, gan trīs latgaliešu dzejas postmodernie ozoli Valentīns Lukaševičs, Juoņs Ryučāns un Oskars Seiksts un postmodernā liepa Ingrida Tārauda, gan filoloģe un Dienas blogotāja Ilze Sperga, bet arī daudzi jauni vārdi, kas, cik var noprast, saistīti ar Rēzeknes augstskolu, pajauni cilvēki, kuri mērķtiecīgi izglītojušies, lai darbotos Latgales kultūras labad. Spilgtāk izskan jau nobriedušo autoru vārsmas (arī man vispirms interesēja uzzināt, ko jaunu sarakstījis Lukaševičs un kā attīstījies Seiksts), bet pašreizējo un neseno studentu darbi pagaidām drīzāk apliecina viņu labo gribu, ne vērā ņemamu, īpatnu dzejnieku parādīšanos.
Antoloģija rāda, ka latgaliešu kultūra joprojām prasās definējama un iezīmējama — A.Rancāne raksta dzejoli par latgalisko identitāti, J.Ryučāns — veltījumu ievērojamajam latgaliešu sabiedriskajam darbiniekam Francim Kempam, O.Slišāns — veltījumu "latgaļu volūdai", bet divdesmitgadniece Vita Viļuma — savai mazajai "dīvzemeitei". Šos dzejoļus lasot, pārņem skumjas par acīmredzamo — kultūrslānis ne Latgalē, ne pārējā Latvijā laikam nekad nebūs diez cik biezs, vienmēr vajadzēs apliecināt: jā, es te esmu un radu, es esmu īpašs un atšķirīgs, lūdzu, nesajauciet mani ar kādu citu. Piederību Latgalei šie dzejoļi pauž bez īpaša patosa, drīzāk apzinās to kā neārstējamu kaiti, kas mazliet ierobežo kustības, taču padara cilvēku atšķirīgu no citiem (šķiet, līdzīgās noskaņās bieži vien tiek aprakstīta arī piederība visai Latvijai).
Pēc iepazīšanās ar septiņpadsmit dzejas kopām gribas teikt — pagaidām jaunākā paaudze nav panākusi iepriekšējo, tāpēc ar interesi gaidāmas viņu pirmās dzejas grāmatas. Jātur īkšķis, lai tajās nebūtu tikai prasmīgu pedagogu ieaudzināta cieņa un mīlestība pret savu lokālo kultūru un visai ierastu emocionālo stāvokļu atainojums, kas, pārcelts čiuliski, atstātu visai viduvēju iespaidu, bet arī dziļa gremdēšanās skaistajā un mazliet noslēpumainajā latgaliešu mēlē — tad radīsies dzejoļi, kuri bez jebkādiem komentāriem pārliecinās par šī latviešu dzejas atzara aktualitāti un spēku.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.