Latviešu valodā izdota Horkheimera un Adorno „Apgaismības dialektika”

Abu autoru kopdarbs ir viens no nozīmīgākajiem modernitātes kritikai veltītajiem darbiem, kā arī vērienīgs ekskurss Rietumu kultūras vēsturē no Odiseja līdz 20. gadsimta totalitārismam un kultūras industrijai. Grāmata ir mēģinājums parādīt Rietumu civilizācijas pašdestrukcijas tieksmi, saistot to ar saprāta ideju, ko apgaismība un modernā zinātne ir pārvērtusi par iracionālu spēku, kas valda ne vien pār dabu, bet pašu cilvēci. Cilvēku sabiedrības racionalizācija ir novedusi pie totalitārajiem režīmiem, kas noliedz cilvēka brīvību. Autori sniedz pesimistisku Rietumu civilizācijas diagnozi un secina, ka racionālisms nenoved pie cerētās cilvēces emancipācijas, un tādēļ apgaismības projekts uzskatāms par neizdevušos. Vienīgā, kas vēl iestājas par indivīda autonomiju un laimi, ir māksla.  Vācu filozofs un sociologs Makss Horkheimers Frankfurtē dibināja un vadīja Sociālās izpētes institūtu (1930 – 1941), kurā attīstīja jaunu interdisciplināru kustību - kritisko teoriju, kas apvienoja marksismā balstītu politisko filozofiju ar sociālajiem un kultūras pētījumiem. Tieši ”Apgaismības dialektika” ir centrālais kritiskās teorijas sacerējums. Savukārt Teodors Ludvigs Vīzengrunds Adorno, kurš bija viens no vadošajiem Frankfurtes filozofiskās skolas pārstāvjiem, rakstīja arī par socioloģiju, muzikoloģiju un psiholoģiju.  „Apgaismības dialektiku”, kas, tāpat kā citi LMC Tulkojumu sērijas izdevumi, latviski lasāma pirmo reizi, tulkoja Ivars Ijabs, literāro redakciju veica Indra Ozoliņa. Līdz šim latviešu lasītājs varēja iepazīties tikai ar pāris latviskotiem Teodora V. Adorno darbu fragmentiem.  Savukārt novembrī LMC Tulkojumu sērijas ietvaros gaidāms pazīstamā franču kuratora un mākslas kritiķa Nikolā Burjo (1965) darba „Attiecību estētika” tulkojums latviešu valodā. Grāmatas „Apgaismības dialektika” izdošanu atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds un Gētes Institūts sadarbībā ar Vācijas Ārlietu ministriju; informatīvo atbalstu sniedz portāli Delfi, ¼ Satori, žurnāli Studija, Rīgas Laiks un laikraksts Kultūras Forums.