Latvijai nākamā iespēja iegūt Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu būs 2027. gadā

gadam. Savukārt jaunajā EK priekšlikumā noteikta secība, kā valstis līdz 2033. gadam izvirzīs pilsētas šā statusa iegūšanai. EK ierosina, ka pilsētas varēs nominēt ne tikai dalībvalstis, bet reizi trijos gados arī esošās un potenciālās kandidātvalstis.Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu uzskata, ka Eiropas kultūras galvaspilsētu nominēšana ir viena no pamanāmākajām un sekmīgākajām ES iniciatīvām. "Tā ir ne tikai popularizējusi Eiropas Savienības (ES) brīnišķīgo kultūras bagātību un daudzveidību, bet arī sekmējusi labas pārmaiņas pilsētās, un tās novērtē gan iedzīvotāji, gan pilsētas viesi. Sāncensība par statusa iegūšanu ir tik spraiga kā nekad agrāk, un tas apliecina šā statusa nezūdošo vērtību un pievilcību."EK priekšlikumu apspriedīs Eiropas Parlaments un ES Padome, un galīgo lēmumu par turpmāko kārtību pieņems līdz 2013. gada beigām.Kopš programmas izveidošanas 1985. gadā Eiropas Kultūras galvaspilsētas godu ir izpelnījušās jau 46 pilsētas. Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2012.gadā ir Gimaraiša Portugālē un Maribora Slovēnijā. Eiropas Kultūras galvaspilsētas statuss sniedz daudzus ieguvumus pilsētām un reģioniem. Lai gan tas galvenokārt ir kultūras pasākums, statusam ir nozīmīga sociāla un ekonomiska ietekme, jo īpaši tad, ja tas ir daļa no kultūrā balstītas ilgtermiņa attīstības stratēģijas.