"Dailes teātris ir iemīļots kultūras galamērķis un izcils modernisma arhitektūras piemērs. Laukumā saglabāti teātra arhitektūrai un modernisma garam raksturīgie labiekārtojuma principi un materiāli, un izveidota jauna kustības un tā izmantošanas stratēģija, tiecoties laukumu padarīt pieejamu ikvienam. Laukumā realizēti jaunu koku un krūmu stādījumi un izmantoti ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi. Daļa demontēto materiālu laukumā izmantoti atkārtoti, uzstādīti ilgmūžīgi labiekārtojuma elementi, un teātra atpazīstamībai plašākā telpā realizēti uzraksti un jauni reklāmas laukumi. Veidojot Dailes teātra priekšlaukumu un tā elementus, sekojām Dailes teātra moto Skaidrība. Vienkāršība. Kaislība," piebilst projekta autori.
Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība. "Dailes teātra priekšlaukums ir izcils piemērs tam, kā uzlabot pilsētu. Nevis radīt jaunas radikālas pārmaiņas, bet gan rast viedu, kā pielāgoties mūsdienu vajadzībām, nepārtraukti sadarbojoties ar esošajiem resursiem un uzlabojot tos," stāsta starptautiskās žūrijas pārstāvis.
Fināla žūrijas balvu jeb Latvijas Arhitektūras gada balvu 2023 saņēma divi objekti – Zāļu pagatavošanas nodaļa (SIA MUUD. Autoru komanda: Dins Vecāns, Jurijs Kostirko, Raitis Štobe) un Koka biroju ēka Lizumā (SIA MADE arhitekti. Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Krists Lūkins, Jēkabs Slava, Patrīcija Lidere).
Zāļu pagatavošanas nodaļas pieci lielie skatlogi Brīvības ielā 68 ļauj ieskatīties farmaceita ikdienā. "Ir radies stereotips, ka zāļu pagatavošana ir kaut kas slēpjams, ar ko nodarbojas "tumšās laboratorijās", taču mēs vēlējāmies pievienot interjeram papildus vērtību un parādīt darba procesu, veidojot izpratni par farmaceita profesiju," stāsta projekta autori. Koncepcijas izveides lielākais izaicinājums arhitektiem bija jautājums par to, kā saglabāt vēsturiskā nama krāšņo interjeru, eksponēt to un reizē nodrošināt sterilu darba vidi darbiniekiem. Atbilde bija box in box princips – nepieskaroties ģipša rotājumiem, tika kopēta telpas forma ar metāla kvadrātcaurulēm konstrukcijā.
Starptautiskās žūrijas pārstāvji izceļ, ka projekta arhitekti ar lielu rūpību un detalizāciju ir radījuši ļoti konsekventu dizainu, kas ir ne tikai eleganti un drosmīgi izstrādāts interjers, bet arī risinājums, kā saglabāt vēsturiskā nama mantojumu specifiskos darba apstākļos.
Koka biroju ēka Lizumā ir energoefektīva un ilgtspējīga biroja ēka nozīmīgam Vidzemes kokrūpniecības uzņēmumam. Ēka apvieno uzņēmuma administratīvo un ēdināšanas funkciju, radot ērtu satikšanās vietu darbiniekiem un laikmetīgu akcentu rūpnīcas kompleksā, kas labi pamanāms no iebraucamā ceļa. Uzsvars uz racionālu resursu izmantošanu, īstenojot universālu plānojumu, kurš pamatots ar ēkas strukturālo un klimatoloģisko sistēmu, un iespējami izmantojot vietējas izcelsmes materiālus. Lineārais būvapjoms ar pārkarēm un D—Z orientācija nodrošina paredzamu un kontrolējamu ēkas ventilāciju un telpu noēnojumu.
"Ēka ir arhitektūras prakses piemērs kā arhitektu, inženieru un uzņēmēju komanda spēja pacelt klienta sākotnējās ambīcijas līdz izcilam līmenim. Projekts ir pārdomāts, radot funkcionālas darba telpas, kas atbilst augstiem standartiem enerģijas patēriņa ziņā un pierāda, ka fundamentāli arhitektu lēmumi var rast inovatīvus un ilgtspējīgus risinājums dzīvojamās telpas radīšanā," stāsta fināla žūrijas pārstāvis.
Fināla žūrijas īpašo atzinību ieguva process Valmieras Kurtuve (SIA Sudraba Arhitektūra. Autoru komanda: Ilze Liepiņa, Reinis Liepiņš, Dāvis Jansons, Renāte Karjavčenko).
Valmieras bijusī katlu māja, kas būvēta 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, atrodas pašā Valmieras centrā un 2022. gada nogalē tika pārveidota par pagaidu telpām Valmieras teātrim. Ideju pārcelties uz šo ēku teātris prezentēja Valmieras novada pašvaldībai 1. oktobrī, savukārt pirmā izrāde jaunajās telpās notika jau 21. decembrī. Divu mēnešu laikā ar pašvaldības atbalstu un teātra piesaistīto Kultūras ministrijas finansējumu tika izstrādāts projekts un veikta pārbūve, izveidota teātra zāle un palīgtelpas, reizē saudzējot ēkas industriālo raksturu. Jaunās skatuves fonā – scenogrāfiju papildinošs elements – logi uz Rīgas ielas vakara ainavu. Industriālā mantojuma pielāgošana kultūras būvei kā arhitektūras process.
Starptautiskās žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir gan kā piemērs, kā īsā laika posmā radīt adaptīvu ēkas saglabāšanas risinājumu, sniedzot pilsētas attīstības nākotni, gan ietver profesionālu mijiedarbību starp pašvaldību, arhitektiem un ēkas lietotājiem.
LAGB 2023 iesniegto objektu vienojošā tēma šogad tika izvirzīta kā jautājums Ambiciozitāte arhitektūrā: godīga un iespējama?. "Par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 vadmotīvu izvēlēts godīgums, turklāt pozicionēts attiecībās ar ambiciozitāti. Jautājuma zemtekstā šķietami ietverts šo divu vērtību pretnostatījums, kamēr patiesībā jau mūsu mērķis ir iet uz to līdzāspastāvēšanu vai pat vēl vairāk, – gribētos pieņemt godīgumu un patiesumu kā neatņemamu daļu no arhitekturālajām ambīcijām. Arhitekta profesionālajai darbībai ir nozīmīga sabiedriskā loma, tāpēc ikvienam arhitektam būtu jāapzinās, jāizprot un apzināti jāveicina savas prakses potenciālais pienesums. Tas ir arī būtisks katras konkrētās būves koncepcijas aspekts, kas ņemts vērā, vērtējot balvai pieteiktos darbus," stāsta žūrijas priekšsēdētājs un arhitektūras un dizaina studijas Sampling vadošais partneris Mantens Devrīnts (Manten Devriendt).
Atlases žūrijas atzinību Par arhitektu personīgo ieguldījumu ētiskas, pret vidi un sabiedrību atbildīgas arhitektūras radīšanā vienlīdzīgi ieguva trīs biroji – SIA GoodPattern, SIA MADE arhitekti un NRJA (No Rules Just Architecture).
Partneru un atbalstītāju balvas ieguva – jumta logu un to aksesuāru ražotāja VELUX īpašo balvu ieguva Mauriņa klīnika (SIA Didrihsons arhitekti. Autoru komanda: Gatis Didrihsons un Ineta Solzemniece-Saleniece); izglītības projekta Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks balvu Zirnis saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA MADE arhitekti. Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu); apdares krāsu, industriālo pārklājumu un ar krāsu produktiem saistītu preču importētāja un izplatītāja Latvijā Tikkurila simpātiju balvu saņēma Mārupes mūzikas un mākslas skolas pārbūve (SIA AR.4. Autoru komanda: Guntis Grabovskis, Agnese Kalniņa); dizaina, arhitektūras un dzīvesstila žurnāla Deko balvu saņēma Koka biroju ēka Lizumā (SIA MADE arhitekti. Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Krists Lūkins, Jēkabs Slava un Patrīcija Lidere); ziņu portāla Delfi simpātiju balvu saņēma process Valmieras Kurtuve (SIA Sudraba Arhitektūra. Autoru komanda: Ilze Liepiņa, Reinis Liepiņš, Dāvis Jansons, Renāte Karjavčenko).
Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 laureātus vērtēja starptautiskā žūrija – arhitekts un arhitektu biroja Audrius Ambrasas Architects dibinātājs un vadītājs Audrius Ambrasas (Audrius Ambrasas); Arhitekts, pilsētplānotājs un Briselē, Beļģijā, bāzētās dizaina studijas 1010AU līdzdibinātājs Bērts Gelinks (Bert Gellynck); Briseles galvaspilsētas reģiona būvniecības meistars un galvenais arhitekts Kristians Borets (Kristiaan Borret).
Visus Latvijas Arhitektūras gada balvai 2023 pieteiktos darbus pirmajā kārtā vērtēja atlases žūrija šādā sastāvā – žūrijas priekšsēdētājs, beļģu arhitekts un arhitektūras un dizaina biroja Sampling vadošais partneris Mantens Devrīnts (Manten Devriendt); Arhitektūras biroja OAD (Open Architecture Design) dibinātāja un vadošā arhitekte Zane Tetere-Šulce; būvniecības uzņēmuma Rem Pro vadošā arhitekte Ilze Ratniece; Latvijas Arhitektu savienības Valdes locekle un arhitektu biroja Virtu īpašniece Anda Kursiša; būvinženieris, inženierzinātņu doktors, praktizējošs būvkonstruktors un būvkonstrukciju projektēšanas biroja IG Kurbads vadītājs Normunds Tirāns; Eiropā sertificēts arborists, dārznieks, koku eksperts un uzņēmuma Labie koki dibinātājs un vadītājs Edgars Neilands; mākslas kurators un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors Kaspars Vanags.
Latvijas Arhitektūras gada balva ir nozīmīgākais apbalvojums un lielākais gada pasākums Latvijas arhitektūrā, ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību. Šogad ikgadējam nacionālajam arhitektūras konkursam un nozīmīgākajam apbalvojumam Latvijas arhitektūrā, kas norisinājās jau 28. reizi, tika pieteikti 37 darbi, no tiem 33 pieteikumi tika iesniegti kā objekts, bet 4 pieteikumi iesniegti procesu kategorijā. Nākamajā kārtā tika izvirzīti 12 nominanti. Latvijas Arhitektūras gada balvu organizē Latvijas Arhitektu savienība ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.
Vairāk - www.latarh.lv