Kā pēdējā gadsimta laikā Latvijā veidojušās cilvēka attiecības ar pastāvošo varu? Cik pieejama un tuva vai, gluži pretēji, no pilsoņiem atsvešināta ir bijusi valsts vara un "lielā politika"?
Cariskajā Krievijā no politikas procesiem atstumtajai latviešu sabiedrībai – vēlākajai Latvijas valsts dibinātāju paaudzei – ideja par demokrātisku valsti, kura nevis apspiež, bet garantē pilsoņu tiesības, līdz pat 1917. gadam bija grūti īstenojams sapnis, kas dažus gadus vēlāk kļuva par realitāti. Starpkaru laika Latvijas Republikā galvenais jauncelsmes virzītājspēks 20. gados bija brīva, teju neierobežota pilsoņu pašiniciatīva – demokrātiskās iekārtas balsts. Turpretī pēc 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma centrā izvirzījās "vienotās tautas" ideāls, kas pieprasīja nekritisku lojalitāti pret Kārļa Ulmaņa autoritāro režīmu un atsevišķās jomās iegrožoja indivīda brīvās gribas izpausmes.
PSRS okupācijas pusgadsimtā tika pieredzēta gan varmācīga indivīda apspiešana Staļina laikā, gan šķietami "maigāki", toties rafinētāki cilvēku pakļaušanas un kontroles mehānismi līdz pat 80. gadu beigām.
Attiecības ar varu visos laikmetos visasāk izjūt sabiedriski aktīvie cilvēki, tostarp literāti – sava laikmeta hronisti. Tādēļ tematiskajā ekskursijā Brīvības robežas. Indivīds un vara līdztekus politisko norišu attēlojumam īpaša uzmanība būs pievērsta latviešu rakstniekiem Rainim, Jānim Sudrabkalnam, Edvartam Virzam, Valdim Grēviņam, Annai Saksei, Marģerim Zariņam un citiem. Viņu darbi daudz trāpīgāk par politiskām rezolūcijām un tiesību aktiem sniedz autentiskas liecības par 20. gadsimta mainīgo politisko gaisotni, cilvēka un varas attiecībām.
Pieslēgšanās ekskursijai muzeja Facebook kontā ir bez maksas. Ekskursijas ilgums – aptuveni 1 stunda.
Izstādi “Latvijas gadsimts” un tās tematiskos pasākumus atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
Nākamās tiešrādes ekskursijas izstādē Latvijas gadsimts:
6. aprīlī – Valsts idejas nesēji. Paaudzes (Dāvis Pumpuriņš un Arnis Strazdiņš);
13. aprīlī – Ekstrēmu gadsimts (Juris Ciganovs un Toms Ķikuts).