Abi latviešu komponistu jaundarbi pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja 16.oktobrī Amsterdamas "Muziekgebouw" Lielajā zālē, kura Latvijas Radio koris Tenso dienu ietvaros kā vienīgais no visiem festivāla dalībniekiem sniedza solo koncertu.
K.Pētersona Mijkrēšļa dziedājumi divām kora grupām un kontrabasam tapuši 2009.gadā, kaut vokālais elements vijas cauri visai Kristapa Pētersona daiļradei un pēdējo gadu laikā bijis radoši saistīts galvenokārt ar Ievas Paršas valdzinošo balss tembru un interpretācijas mākslu, šī ir viņa pirmā korim veltītā partitūra. Komponists stāsta: "Šīs dziesmas ir fiktīvas reliģijas fiktīvs rituāls. Šī reliģija pielūdz mijkrēšļa laiku un uzskata to par laika sprīdi, kad visredzamāk izpaužas dievišķais." Skāndarba ieceres īstenošanā komponistu iedvesmojušas persiešu dzejnieka Jalal al-Din Rumi vārsmas.
Par kompozīciju chu-dal (kluss ūdens) jauktajam korim (2008) Santa Ratniece stāsta: "Mana iecere rakstīt jaunu skaņdarbu Latvijas Radio korim saistās ar kādu nepabeigtības sajūtu, kas rodas ikreiz dzirdot iepriekšējo darbu korim Saline (Sālsezers). Liekas, ka šī zemākā vieta uz planētas ar tajā žūstošo sāļo ūdeni Nāves jūrā sauc pēc kādas atbalss kaut kur augstu augstu kalnos. Un, izrādās, šāda atbalss eksistē... Tā arī radās ideja par iedomātu ceļu no Ubsu-Nur ezera Mongolijā, kas robežojas arī ar Tuvu, līdz Namtso ezeram Tibetā. Ubsu-Nur atrodas 753 metrus virs jūras līmeņa – tas ir ļoti sāļš un ļoti sekls – tas ir kā atmiņas no milzīgas sāļas jūras, kas tur pletusies pirms daudziem tūkstošiem gadu. Ubsu-Nur ziemeļu pusē atrodas Tuva un tās iedzīvotāji mani iedvesmo ar savdabīgo spēju atdarināt dzīvnieku (briežu, vilku) un putnu balsis un spēju sazināties ar tiem. Turklāt šī vieta ir unikāla ar to, ka šeit satiekas vistālāk ziemeļos esošais tuksnesis ar vistālāk dienvidos esošo tundras zonu, kur tuksneša smilts pāriet sniegotās kalnu virsotnēs un arktiskā tundrā. Arī gaisa temperatūru atķirība vasarā un ziemā pārsniedz simts grādus. Tālāk ceļš ved uz visaugstāko sālsezeru pasaulē – Namtso, kas atrodas Tibetā Himalaju kalnos 2470 metru augstumā virs jūras līmeņa (tas ir viens no visaugstākajiem ezeriem pasaulē). To sauc arī par debešķīgo ezeru, jo tas atrodas tik tuvu debesīm. Skaņdarba nosaukums chu-dal ir tibetiešu valodā un nozīmē "kluss ūdens", kas atspoguļo visaugstākā sālsezera unikalitāti, svētumu un neaizskaramību. Ezerā atrodas kāda sala uz kuru ziemas beigās pa aizsalušo virsmu dodas svētceļnieki un tie var atgriezties tikai nākošajā ziemā, kad ledus atkal aizsalst."
Itāļu komponists Luka Frančeskoni (1956) ir komponistu Karlheinca Štokhauzena un Lučāno Berio audzēknis. 1990. gadā Milānā viņš nodibinājis mūzikas izpētes un tehnoloģiju centru Agon Acustica Informatica Musica. Komponists saņēmis vairākas balvas, tostarp balvu Aosta (1983), Gaudeamus fonda balvu (1984), Martin Codax un Guido d’Arezzo apbalvojumus (1985), Kranihšteinera Mūzikas balvu Darmštatē (1990), Siemens fonda balvu Minhenē un Prix Italia (1994). Opuss jauktajam korim Let Me Bleed (Ļauj man asiņot) jeb Rekviēms Karlo Džuliani piemiņai tapis 2001.gadā – īsi pēc G8 galotņu tikšanās Dženovā, kuru ielenca dramatiska policijas un protestantu sadursme. 2001.gada 20.jūlijā šajā Itālijas pilsētā tika arestēti vairāk nekā 300 cilvēki un tika nogalināts arī viens no antiglobalizācijas aktīvistiem - Karlo Džuliani (1978–2001). Šī kompozīcija vēsta ne vien par pāragru jauna cilvēka nāvi, tā liecina par dzīvības trauslumu un traģisko konfliktu starp ideāliem un pasaules varu, attiecībām starp mirkli un mūžību.
Viss par festivālu www.arenafest.lv