Maskošanās tradīcijai ir pozitīva noskaņa, jo tā atnes svētību, rituāli un mistika tiek apvienoti ar jokiem un smiekliem. Masku uzdevums ir ar dziesmām un dejām veicināt auglību, ar dažādiem trokšņiem un maģiskām darbībām padzīt ļaunumu. Bet tagad? Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkos maskošanās nav nekāds priecīgais pasākums, un maskām ir pavisam cits mērķis. "Maskas jēdziens ietver daudz un plašas nozīmes. Jebkurā gadījumā maska gan kaut ko rāda, gan kaut ko slēpj. Covid-19 dēļ lietotās sejas maskas ir domātas, nevis lai kaut ko parādītu, bet lai pasargātos. Tās nav kultūrā balstītas, un nekāda vēstījuma tur nav. Bet nav liegts katram radoši izpausties, savu masku padarot personalizētu – balstītu audumu rakstos, krāsā," komentē masku pētniece Aīda Rancāne.
Bet, par maskām runājot gadskārtu svētku kontekstā, no salnu mēneša 6. dienas līdz vilku mēneša 6. dienai (no 6. novembra līdz 6. decembrim) Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz Rudens masku taku un tradicionālo masku izstādi Starp divām saulēm. Izstaigājot taku, muzeja apmeklētāji varēs sastapt rudenim raksturīgos Mārtiņbērnus jeb Spalvainos Mārtiņus, Katrīnas, Baltos vecīšus jeb senču garus, kā arī tāšu, niedru un salmu vecīšus. Masku takā būs arī īpaša Pēriena vieta. Rudenī žagaru bunte nepieciešama tā dēvētajai Mārtiņa dzīšanai, lai pa jokam iepērtu mājas saimi. Ticējums vēsta – ja Mārtiņbērni kādu nolēmuši nopērt, nebēdz zem gultas, jo tad visu mūžu būsi bailīgs. Vecīšos un sevišķi Katrīnās maskojušās pārsvarā sievietes, savukārt Mārtiņos – vīrieši, līdz ar to šo masku raksturs ir bargāks.
Tikmēr izstāde Starp divām saulēm veltīta Ziemassvētku maskām un šoreiz apskatāma neierasti – caur hernhūtiešu saiešanas nama logiem. Izstādē ir arī desmit maskas no masku pētnieku Aīdas Rancānes un Andra Kapusta kolekcijas. Pašai Aīdai no visām maskām vienmēr patikusi dzērve. "Dzērve ir putns, kas saistīts ar augšējo pasauli, tā ļoti skaisti dzied un rudenī aizlido, pavasarī atlido... Viņa ir kā starpnieks," skaidro Aīda Rancāne. "Arī Eiropas kontekstā šī maska ir unikāla, jo citām tautām tādas nav." Var teikt, ka maska padara neredzamo par redzamu, sekmējot pārdabiskā saprašanu, saziņu ar to. Ja dzērve kādam mājiniekam ieklabina, tā ir zīme auglības ritiem – tie ļautiņi var gatavoties kāzām.
Sekojot saules kalendāram, tradicionālās rudens laika maskas Brīvdabas muzejā varēs aplūkot līdz 6. decembrim, ziemas maskas – no decembra vidus līdz janvāra vidum, bet pavasara iezvanītāja Meteņa maskas – no janvāra vidus līdz februāra vidum.