Slišāns dzimis 1948.gada 28.decembrī Balvu rajona Šķilbēnu pagasta Stabļovas ciemā Domenika un Annas Slišānu ģimenē. Viņš guvis dažādu izglītību - savulaik beidzis Bulduru Dārzkopības tehnikumu, iegūstot dārzkopja un biškopja kvalifikāciju, pēcāk neklātienē mācījies glezniecību un grafiku Maskavas Mākslas tautas universitātē, kā arī studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā, iegūstot diplomēta agronoma specialitāti. Savulaik Slišāns bijis gan kolhoza priekšsēdētājs, gan strādājis par skolotāju. Tomēr savu mūžu veltījis novada tradīciju apzināšanai, novadnieku piemiņas saglabāšanai un iedzīvināšanai, kā arī latgaliešu valodai, minēts Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāzē.
Kopš 1995.gada Slišāns vadījis Upītes bibliotēku, līdztekus bijis arī Upītes kultūrvēstures muzeja dibinātājs, uzturētājs un sabiedriskais vadītājs. Viņš rūpīgi vācis un pierakstījis mutvārdu un muzikālo folkloru Šķilbēnu un Baltinavas pagastos. Kopīgi ar priesteri Miķeli Jermacānu ierakstījis arī Šķilbēnu pusē dziedātos psalmus par mirušajiem, garīgās dziesmas un tautas dziesmas.
Slišāns ir arī Rekavas un Upītes etnogrāfiskā ansambļa dibinātājs un Upītes etnogrāfiskā ansambļa vadītājs, Latgaliešu Kultūras Biedrību savienības valdes loceklis un LKB Balvu nodaļas priekšsēdētājs. Viņa vadītās zemnieku saimniecības "Jākupāni" grāmatu izdošanas radošā grupa arī izdod gan paša, gan citu novadnieku grāmatas.
Slišāns ir aptuveni 30 grāmatu autors gan bērniem, gan pieauguājiem, tostarp arī latgaliešu valodā. Viņa darbi publicēti daudzos Latvijas preses izdevumos, kā arī ievietoti kopkrājumos, almanahos un gadagrāmatās.
2000. gadā Slišāns apbalvots ar Lielo folkloras gada balvu, bet 2007. gada Dzejas dienās saņēma apbalvojumu par izcilu devumu reģionālajā literatūrā un labāko novada dzejas krājumu "Tītupats". 2008.gadā VKKF padome Slišānam piešķīrusi arī mūža stipendiju un Ordeņu kapituls apbalvojis viņu ar V šķiras Atzinības krustu.