Transā no prieka
Rīgas cirks uz Latviju ved visplašākajai auditorijai paredzētu franču apvienības LPM viesizrādi Piti Peta Hofen Show (5. martā Dailes teātra Mazajā zālē). Tā kā modernā cirka koncepcija Rīgas cirkam ir samērā jauna, priekšroka tiek dota pozitīvām un ne pārlieku konceptuālām izrādēm, tomēr kompromisi netiek meklēti. Izrādes reprezentē augstas raudzes tehniskās cirka disciplīnu prasmes, kas pārņem skatītāju un nojauc cilvēka iespēju robežas. "Tie ir trīs mākslinieki no trīs dažādām valstīm, kuri satikušies Francijas cirka skolā Tulūzā un radījuši ļoti dzīvespriecīgu, jautru un pozitīvi lādējošu priekšnesumu, kurā krustojas dažādi cirka žanri," par gaidāmo viesizrādi stāsta Mārtiņš Ķirbers. "Šos māksliniekus mēs noskatījām laikmetīgā cirka festivālā Viļņā. Redzējām publikas reakciju – tur bija daudz bērnu, kas vēroja izrādi ar ļoti skaļiem smiekliem, teju transa stāvoklī no prieka. Līdzās bija arī vecāki, kas smējās. Šajos puišos ir kas tāds, kas pat man kā daudz izrāžu redzējušam šķiet pilnīgi jauns un neredzēts. Izrādei ir ļoti ātrs ritms, un tas ir aizraujošs piedzīvojums visiem."
Kas notiek Merķeļa ielā 4
Pēc ziņas, ka 2016. gadā Rīgas cirks uz laiku bija aizvērts, un, pat par spīti nemitīgajai cilvēku plūsmai gar Merķeļa ielas cirka fasādes durvīm, dažiem šķiet, ka Rīgas cirks ir nedaudz pieklusis un tur īsti nekas nenotiek, taču tā nemaz nav. "Cirkā ir diezgan aktīva darbība, lai arī dažiem ir tāds nepareizs priekšstats," saka cirka direktore Liene Pērkone. Viena no aktuālākajām izrādēm, kas notiek pašlaik, ir Brīnuma skartie. Tā notiek jau mazliet vairāk nekā gadu un tiek plānots to izrādīt līdz pēdējam brīdim, pirms Rīgas cirks dodas rekonstrukcijā. "Tā ir brīnišķīga iespēja apmeklēt cirka ēku un piedzīvot to tādu, kāda tā ir šobrīd, izstaigājot aizkulišu telpas, pasēžot tribīnēs, uzkāpjot bēniņos, nokāpjot pagrabā un austiņās klausoties dažādus cirka bijušo darbinieku stāstus. Tā nav vienkārša pastaiga audiogida pavadībā, bet īsts multimediāls piedzīvojums ar scenogrāfiju un pārdomātu maršrutu," stāsta direktore. Rīgas cirka zirgu stallis pārveidots par mazu black box zāli, kur pastāvīgā rezidencē mājo teātra trupa Kvadrifrons, savukārt ziloņu zālē ierīkota neliela mākslas galerija. "Skatoties nākotnē, šai vietai jābūt multifunkcionālai," uzsver radošais direktors.
Bez ķepaiņiem žabo
Laikmetīgā cirka pirmsākumi, kura tradīcijas pārņem arī Rīgas cirks, meklējami XX gadsimta septiņdesmitajos gados Francijā. Iepriekš cirks dzīvnieku dēļ bija Zemkopības ministrijas pakļautībā, taču 1978. gadā to pārņēma Kultūras ministrija, kas bija pagrieziena punkts, kad ētisku apsvērumu dēļ tika pārtraukta dzīvnieku izmantošana un radās jauna cirka izglītības sistēma. Laikmetīgais cirks ir samērā jauna mākslas forma, kurai ir tradīcijām bagāta vēsture, taču tā atrodas nepārtrauktā attīstībā un integrē dažādas citas mākslas – deju, teātri vai poēziju. "Tas vairs nav tikai klauns, numurs, klauns, numurs… bet gan vesels stāsts. Mākslinieku kolektīvi meklē ko jaunu, kā pārsteigt, un bieži to dara ar visminimālistiskākajiem līdzekļiem, izstāstot stāstu tikai ar savu ķermeni. Tas mani ļoti atbruņo," atklāj M. Ķibers.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 4. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!