Viņš gan uzsvēra, ka pagaidām nav skaidra ne precīza summa, ne arī kritēriji, pēc kuriem Covid-19 krīzes dēļ atcelto un nenotikušo pasākumu rīkotāji varētu saņemt zaudējumu kompensācijas, ja valdība šādu Kultūras ministrijas (KM) ideju atbalstītu.
Lai varētu runāt par konkrētākiem skaitļiem, vispirms būtu jāsaprot, kuri pasākumi tiks atcelti pavisam un kuri - pārcelti, jo par pārceltajiem pasākumiem kompensācijas, protams, netiktu maksātas, skaidroja kultūras ministrs.
Tomēr galvenais, kas KM būtu jāzina, pirms tālāk virzīt jautājumu par zaudējumu kompensācijām, ir konkrēts datums, līdz kuram kultūras pasākumi nevarēs notikt, sacīja Puntulis, atzīstot, ka patlaban to ir ļoti grūti prognozēt pat speciālistiem.
"Mēs neviens šobrīd nevaram prognozēt, kurā datumā šī krīze beigsies, un arī Veselības ministrija (VM) izvairās nosaukt konkrēto datumu, kurā pulcēšanās ierobežojumi tiks atcelti pavisam. Es pieļauju, ka KM būs tā, kurai nāksies uzņemties atbildību," sacīja ministrs, pieļaujot, ka KM, konsultējoties ar epidemiologiem, varētu noteikt kādu konkrētu datumu, līdz kuram kultūras pasākumi ar skatītāju fizisku klātbūtni pavisam noteikti nevarēs notikt.
"Šādu lēmumu izmisīgi no mums gaida visa nozare - ne tikai mūsu pašu teātri un valsts kapitālsabiedrības, bet arī visa privātā nozare, jo tieši šī neziņa ir tā, kas visvairāk rada stresu šinī sabiedrības daļā," atzīmēja kultūras ministrs.
Kā ziņots, KM iecerējusi valdībā prasīt izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem, pirmdien Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā videokonferencē "Par pieņemtajiem lēmumiem kultūras nozarē Covid-19 izplatības ierobežošanā un plānoto turpmāko rīcību ierobežojumu mazināšanā" pauda KM valsts sekretāre Dace Vilsone.
Pēc viņas teiktā, ministrija ir izstrādājusi "ceļa karti" atbalsta mehānismiem, kas būtu attiecināmi uz kultūras sektorā strādājošiem gan ārkārtējās situācijas periodā gan pēc tā.
Tā KM ir nolēmusi vērsties valdībā un prasīt zaudējumu kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar visa veida pārcelto un atcelto pasākumu organizēšanu. "Vienā laivā atrodas visas kultūras institūcijas, proti, šis atbalsts nepieciešams arī Rundāles [pils] muzejam, kultūras centriem, Dailes teātrim, koncertzālei Gors, Ģertrūdes ielas teātrim, Arēnai Rīga, festivālam Positivus, grupai Prāta vētra un citiem," sacīja Vilsone.
KM valsts sekretāre norādīja, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl nav pieņemts, taču no diskusijām ar VM saprotams, ka sociālās distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un aizvien pastāvēs būtiski publisko pasākumu ierobežojumi.
Papildus jau minētajiem zaudējumu mehānismiem KM domā ieviest vēl virkni atbalstošu mehānismu, kas darbotos kā "stimulējošie mehānismi" kultūras sektoram.
Jau vēstīts, ka no 13. marta līdz 12. maijam Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā aizliegti publiski pasākumi ar cilvēku pulcēšanos, tāpēc nenotiek arī virkne kultūras un izklaides pasākumu, kā arī klātienē nestrādā daudzas bibliotēkas un muzeji.
VVZ
SVIESTS
Nesaprotu