Rons un draiskules

Ja tā, no kuriem ģeogrāfiskajiem punktiem tieši? (Šo informāciju taču viegli iegūt pat post factum – lidostās paliek pasažieru reģistri...) Jo franču žurnālistu uzņemtie kadri aviosalonā ar nospiedošo vīriešu vairākumu patiešām spilgti liecināja – nu, šitie bāleliņi noteikti nebrauc jūsmot par Rīgas jugendstilu vai Gaujas senleju.Ejam tālāk – ja šie dāsnie "tūristi" atstāj pilsētā pamatīgas naudas summas (uz ko kā pozitīvo faktoru valsts ekonomikai ne reizi vien mīl atsaukties mūsu Satiksmes buldozers), pēc filmas ir nepārprotami skaidrs, ka šī nauda pārsvarā aiziet bordeļveida viesnīcu turētājiem, mauku darba apmaksai un alkohola tirgoņiem – principā, biznesam, kas valstij nekādu īpašu "ekonomisku labumu" nenes, nerunājot nemaz par valsts tēlu un reputāciju. Bet mācītāju partijas biedram, kā jau īstenam biznesmenim, nauda nesmird.Tālāk – jau "Nekā personīga" pasteidzās informēt mūs, ka pret britu pilsoni Ronu pēc filmas steigšus uzsākti tiesu darbi. Viens grēkāzis ir atrasts (droši vien sekos"operatīvas" oblavas arī hoteļbordelī "Xdream", lai kā necenstos filmētāji retušēt kadrā redzamo viesu nama logotipu – trīsreiz tas tomēr ir redzams).Tomēr man tieši Rons šķita vissimpātiskākais, ja šajā gadījumā vispār var runāt par cilvēciskām simpātijām (galu galā viņš pelna, tirgojot dzīvu miesu – arī viņam, kā mūsu Aināram, nauda nesmird...) no filmas "varoņiem". Paskaidrošu, kādēļ. Jo viņš ir godīgs. Viņš neslēpa no filmētājiem nedz savu vārdu, nedz nodarbošanos, nedz sava pikantā biznesa interneta adresi (ceru, ka Rons netika mānīts, fleitējot viņam par sekstūrisma reklamēšanu filmai). Nedz - un tas ir svarīgākais – neslēpa adresi, vietu un namu, kur paredzējis atvērt savu otro britu, īru, velsiešu un pārējo tautiešu izklaidēšanas vietu Vecrīgā.Vai te nerodas jautājums – kā Rons varēja iegūt tiesības remontēties un būvēties namā, kuru apsaimnieko Latvijas valsts?  No kura jāplēš soda naudas – no Rona vai tiem "latviešu bāleliņiem", kuri palīdzēja šo papīra šmuguli noformēt? Neizskatījās, ka Rons būtu mazais bērns, kas nesaprastu īpašumtiesības tik elementārā līmenī.Bet par mūsu "meitenēm" – seksuālā darba triecienniecēm es izjutu lepnumu – strādā kā īstas profesionāles! Malači! Neizskatījās, ka šīs pilngadīgās sievietes darbā turētu ar varu. Ja nu vienīgi tas miesas pasniegšanas veids dažos masāžas salonos... izved, nostāda kā lopus pie sienas – choose at your taste! Bet, ja padomā, vienzvaigžņu viesnīcā jūs taču nebrēksit pēc Fratte palagiem un Pikaso litogrāfijām pie sienas? Arī „salonos” strādājošajiem būtu jāsaprot, uz ko viņi/-as parakstās.Un tādēļ galīgi aiz matiem likās pievilkta moralizējošā filmas daļa ar kādas mazsimpātiskas sociālās darbinieces iesaistīšanu, kas dodas uz bērnunamu brīdināt pusaudžus par dzīves viltīgajām lamatām (iespēju nonākt seksa verdzībā), bet savu pedagoģisko lekciju uzsāk kā ar cirvi pa pauri: "nebaidieties, es nekožu" (atvainojos, bet vai šādā veidā kundze uzskata, ka ir apguvusi kontantpsiholoģijas augstāko pilotāžas skolu?). Jo filma nebija "par to" – žēlojamajiem dzīves pabērniem iz intīmservisa, bet gan par Latviju kā attīstītu sekstūrisma zemi. Kāda tā arī ir un ar šo savas valsts zīmolu var lepoties visi politiķi un lielie biznesmeņi, kas šo procesu tieši un netieši paātrinājuši – arī desmitgadēm lemjot, kur ieviest sarkano lukturu rajonu. Pa to laiku visa Rīga kļuvusi par vienu lielu sarkanu lukturi.Smieklīgs fināla akcents TV 3 erotiskajai svētdienas programmai bija tas, ka pēc filmas par drāšanās neierobežotajām iespējām Rīgā sekoja bojeviks ar Vinu Dīzelu – filma "XXX". Holivudas joks ir tās, ka ar trim X kinoindustrijā tradicionāli apzīmē pornogrāfiju.Atā! Esiet tikli!