Lietā tā, ka izcilais dramatiskais aktieris, Oskara nominants Nortons (38), pirmkārt, ir šīs filmas scenārija līdzautors un, otrkārt, galvenās lomas tēlotājs – dzīvībai bīstamu rentgena pārstarojumu saņēmis zinātnieks, kurš kļuvis par mutantu – niknuma lēkmēs viņš pārvēršas zaļā monstrā. Jaundibinātās kinostudijas "Marvel", kuru līdz šim pazinām kā vienu no divām vadošajām komiksu ražotnēm pasaulē (un šodien Rīgā startē viņu pirmais pastāvīgi veidotais grāvējs "Dzelzs vīrs"/"Iron Man") vadība ir šokā – pirmo reizi kāda Holivudas un konkrētas filmas zvaigzne atsakās piedalīties potenciāla hita reklāmas un publicitātes kampaņā. "Marvel" producenti apelē pie Nortona finansiālās sirdsapziņas – galu galā šajā komiksa ekranizācijā, kuras pirmā sērija diemžēl izgāzās (kaut arī to režisēja Angs Lī, titulēto filmu "Kuprainais kalns" un "Iekāre, piesardzība" autors), ir iegāzti vismaz 150 miljoni dolāru! Aktiera klusēšana var izsaukt „viļņošanos” gan Halka fanu (Kāpēc viņs mums nestāsta, kā tapa mīļotā varoņa filma?), gan naidnieku (Nerunā? Tātad kaut kas tur nav lāgā!) vidū un ietekmēt peļņu.Beigu galā Nortons neizturēja un virtuālajā vidē izplatīja 257 vārdus garu publisku personisko vēstuli visiem „kinomīļotājiem”, kuras jēga būtībā ir sensacionāla.Vispirms viņš nomierina visus filmas gaidītājus, ka baumas par kādām problēmām sadarbībā ar Marvel un filmas režisoru Luiju Leterjē ir meli – viss notiek pēc plāna un filma būs, nortonaprāt, lieliska.Un tad aktieris ķeras vērsim pie ragiem: „tā vienmēr ir bijusi mana pārliecība, ka filmām ir jārunā pašām par sevi, nevis ar reklāmas un marketinga burbuļu palīdzību. Pārāk daudz zināt, KĀ top filma – tas nozīmē atņemt sev iespēju brīnīties tās skatīšanās laikā. Es gribētu, lai mākslas, tostarp filmu, tapšana joprojām paliktu tāds mazs noslēpums, sava veida maģija, un lai par katru filmas epizodi ļaudis nečalotu i-netā, pirms filma nav gatava.”Nortonam ir tiesības uz šādu viedokli un es pilnībā viņam pievienojos – pārāk daudz zināt par mākslas darba tapšanas procesu, par darba tehnoloģijām, manuprāt, iznīcina tikšanās ar brīnuma burvību. Un mākslai vajadzētu būt šādam - kaut drusku noslēpumainam brīnumam. Tāpēc man nekad nav patikušas „filmas par filmām”, kur tev parāda, ka Potera kvidiča spēle gaisā ir prasta acu mānīšana uz zaļā fona, es jau augstskolas laikā izdarīju izvēli (jo ir divi ceļi, kā „funkcionēt” kritiķim – ar „priekšzināšanām” vai bez tām) un atsakos iztaujāt režisorus, ko viņi domājuši iestudējot to vai citu darbu – pirms pirmizrādes. Galu galā – mani neinteresē, ka Marsels Prusts rakstīja visizcilāko prozu pasaulē tāpēc, ka nebija „īsti vīrietis”.Cita starpā, interneta blogošana un praktiski jebkura cilvēka iespēja paust savu viedokli par”da jebko” novedusi arī pie tā, ka tiek stipri iedragātas kinospeciālistu, tostarp skolotu kinokritiķu, reputācijas.
Tagad katrs virtuālajā publiskajā telpā ir/var būt kritiķis. Bet par šo karsto tēmu – nākamreiz. Atā!
(Ar pilnu E.Nortona vēstules tekstu var iepazīties šeit: http://www.ew.com/ew/article/0,,20191802_3,00.html)