Tu vienkārši žēlosi un nožēlosi tos, kuri, izliekoties par vadoņiem, garantiem, ietekmīgiem tehnologiem, garīgas vardarbības histērijā nospārda zilu to mazo bērniņu krustcelēs, par ko citi līdzšinējās dienās varbūt atkal aizdomājās, klausoties reanimēto Lāčplēsi. Jautājumu, vai reanimēt jelko dzīvē maz iespējams, atstāšu neatbildētu. Bet, kad palūkošos vēstures autostrādēs un meža takās, ieraudzīšu, ka izdzīvošanas gēns tautai ir tieši tik stiprs, cik cilvēkiem, kuriem svarīgi to paturēt dzīvu. Naidā izkurtēs, deģenerēsies cari, samalsies pelavās, bet cilvēki, kuri par spīti neielaidīs sevī šo mēri, paliks. Veseli. Un pat dziedās. Tev nebūs rūgtumā novērsties un neieslēgt pat televizoru Dziesmu svētku laikā, kaut jūties kārtējo reizi pazemota, taču lepna, ka nemeklēji izbijušus sakarus un ķēnišķos blatus, lai iekļūtu svētkos, ko uzurpējuši ierēdņi tautas vārdā, slimojot ar to pašu visvarenības ekzēmu, ar ko viņu maizes tēvi. Tiesa, agrāk tu nevarēji iedomāties, ka tautas svētki nav tavi svētki, ka tie ir izredzēto svētki un prestižs pasākums, kas atkal šķeļ, nevis vieno, bet arī to tu pārdzīvosi. Tāpat kā agrāk izpletēsi savu tautastērpu un dziedāsi savu dziesmu pati sev. Pilnā balsī. Un būsi vienota ar visiem normāliem cilvēkiem, kuri negāja sovjetiskā cīņā par biļetēm. Ne tālab, ka vārgāki, bet tālab, ka savādāki. Tu nebūsi līdzīga vārnām. Paruna vēsta, ka vārna vārnai acī neknābj. Mani empīriskie novērojumi saka ko citu. Kad izmanīgākā ir sagrābusi knābī vistas kāju un knapi to spēj noturēt, citas vārnas metas šai uzbrukumā. Tā, kas sagrābusi, nespēj atvairīt badīgās laupītājas, neveiksminieces, jo, ja knābsi pretī, gardo ķērienu pazaudēsi. Tāpēc — vai tev vajag tik daudz? Vai tev jelkad bijis žēl, ka cits ir noēdies taukos, bet cits visu savu enerģiju veltījis, lai pārspētu klasesbiedru ar privātmājas torņu skaitu? Tu esi dzirdējusi par diagnozi "izdegšanas sindroms". Un tas tevī neraisa līdzjūtību. Izdeg naidā, skaudībā, sāncensībā. Par to tad druscīt jāsamaksā. Kā par visu. Agri vai vēlu. Veselīgas pastāvēšanas programma tev nozīmē neļauties kolektīvai psihozei. Nē, tu necelsi savu pašapziņu ar zemeņu diētu un stilu meistaru remontdarbiem brīnišķības celšanai, tu ēdīsi, ja gribēsi, skābus kāpostus jūlijā un gulēsi saulē pusdienlaikā, tu iestādīsi mārdadžus, ne sezonas modes puķes, un tu dzirdēsi sevi, ne propagandu, tu dziedāsi savu dziesmu un ar prieku klausīsies, kādu to sevī sadzirdējuši citi, ja sadzirdējuši. Jo visskumjāk ir tad, kad "pienāk tas laiks, kad vairs nedejo" (M. Čaklais). Tāda laika nebūs, tu to zini un tam tici, bet tālab tev mazliet jāpapūlas. Neizšķīst ārprātā, ko noorganizējuši tevis ievēlētie tirāni, bet sublimēt sevī spēku līdz nākamajām vēlēšanām, kad tev jābūt gudrākam un redzīgākam. Jo kālab tad tiek dots laiks, ja ne lai tu taptu pilnīgāks?
Veselīgas pastāvēšanas programma
Tev nebūs ielaist sevī naidu. Tu esi redzējusi Kalvīša naidā izvalbītās acis, dzirdējusi zvēram līdzīgos rēcienus Saeimas sēdē, tu taču redzi, cik tas izskatās klīniski baisi, cik tuvu neprātam, kas spētu izraisīt pat brāļu karu. Tu tālab neielaidīsi sevī šo modeli, tu neatbildēsi ar to pašu, bet tu arī nepavērsīsi nosauļoto vaigu nākamajām dūrēm tavā sejā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.