Veselīgas pastāvēšanas programma

Ir labi, kad ir cilvēki, kas spēj redzēt, dzirdēt un izklāstīt. Ietīt vārdos nepateikto, sāpīgo, esošo, izdara secinājumus un palīdz to izdarīt citiem. Būtu vēl labāk, ja būtu cilvēki, kas sadzirdētu šos viedos cilvēkus, kad viņiem ir argumentēti, pamatoti, principiāli priekšlikumi - Kā neuzkāpt uz tik daudz reiz mīdītā grābekļa... Un kas ir sāpīgāk, ka neprotam domāt, dzirdēt vai zināt ko darīt? Ja nav skaidra prāta, tad tā ir diagnoze, Ja cilvēks neprot dzirdēt, tad viņš mācās kļudoties ieklausīties. Zināt ko darīt nenozīmē darīt un darīt vēlnenozīmē darīt pareizi.... Cik daudz lietas kas uzdzen izmisumu...Bez iedvesmas te neizdzīvosi... Paldies!

Pievienojos AJ - vispārējā pārņemtība ar Raimondu Paulu un tā mūžīgā "maestrošana" ir novedusi pie tā, ka Līgo svētkos latvietis nevis līgo, bet paulo. Jaunā paaudze ir izaugusi ar priekšstatu, ka Līgo svētki nozīmē Paula koncertus :(.

5.jūlijā avīzē varēja izlasīt G.R. teikto par Dziesmu svētku biļešu nepieejamību, šai pašā 5.jūlijā pārdošanā nonāca tūkstošiem biļešu uz 20 dažādiem pasākumiem. Varbūt pat labākas biļetes nekā tās, kuras entuziasti ieguva pēc 5 stundu stāvēšanas rindā iepriekšējā mēnesī. Tā kā ar skatīšanos zilās tālēs vis biļetes neiemantosi.

Gundega, paldies par Jūsu rastiem un daiļradi kopumā. Viennozīmīgi, Jūs esat viena no spēcīgākajām mūsdienu sociālajām rakstniecēm. Lai Jums veicas un pietiek spēku!

Paldies, Gudega! Jūs spējat ne tikai dziļi redzēt, bet arī spēcīgi pateikt. Šķiet esat gara radinieces ar Vitu Matīsu. Jums abām izdodas saskatīt to, kas ir zem virspusējā un visiem redzamā. Jūsu vārdi noformulē to, ko jūt liela daļa latviešu. Tikai lielum lielais vairums to nevar izteikt tā kā to spējat Jūs. Tāpēc paldies - tās ir arī mūsu domas. Izmantojot gadījumu, gribu dalīties ar Jums domās par Līgo vakaru un Jāņiem. Veselības problēmu dēļ bija jāpaliek Rīgā - pie televizora. Jāsaka, ka nekas tāds pat prātā nebija nācis - NEVIENĀ TV kanālā nevarēju dzirdēt Līgo dziesmas. NEVIENĀ !!! Visur tikai kaut kādi tingeļtangeļi. Tā nu iznāk, ka R.Pauls paveicis to, ko 50 gados nespēja okupāzijas vara - "atbrīvojis" mūs no Līgo svētkiem un Jāņiem. Atceros, kāda bija pretestība pret pirmajiem šāda veida koncertiem tieši Līgo dienā. Bet Paula vēlme nopelnīt iebildumus necieta - koncerti ar plašu vērienu notika nu jau katru gadu. Maestro piemēram sekoja citi, un nu mēs esam tur, kur esam. Vismaz tiem, kuriem šajās dienās jāpaliek savās mājās, svētku vairs nav. Paldies I.Reizniecei, kurai ir spēks iet pret straumi. Tikai - kaut viņai būtu vairāk domubiedru! Nezināju, kam savu sāpi izstāstīt. Izvēlējos Jūs. Piedodiet...

es arī pievienojos Savādākās un Melisas komentiem...un esmu pārsteigta par to cik maz komentāru, rakstu izlasīju papīra veidā, lasīju, lasīju, pārlasīju, daudz par to jādomā šais dienās, tik dziļi mani tas viss aizskāra, ieteicu un iedevu lasīt daudziem cilvēkiem...visi saviļņojās...

Raksts kā svaiga ūdens malks...bet kāpēc tik maz komentāru? Varbūt tāpēc, ka daudziem aizskaroši, jo smalki norāda uz pavisam šķērsām aizejošajām prioritātēm pašu dzīvē.Kā strausi- negribu redzēt un dzirdēt to, kas nav īpaši ērti, kas liek aizdomāties un secināt... Bet es skaidri zinu, ka ir Latvijā vēl dadz cilvēku, kas nedomā tikai par lētu izrādīšanos, vai vieglu iedzīvošanos. Pazīstu skolotājus, kas strādā papildus par baltu velti un dara to ar visradošāko attieksmi un ar mīlestību, zinu arī tādus koru diriģentus, kuri ''deg'' par to, ko dara, zinu arī tādus bērnudārza audzinātājus... Ir starp mums cilvēki, kas stāv pāri ''glamūram'', pāri plebejiskajai valdošajai šķirai, kara apmeklē dārgus,prestižus pasākumus,jo tur taču ir viss ''krējums '',bet kuru uztveres līmenis nepaceļās stipri virs,atvainojiet, radio 2 līmenim.

Paldies, Gundega par šo sleju, tā ir rakstīta arī ar manas sirds asinīm...Tik precīzi, asi un trāpīgi...tai pat laikā ar lielu pašcieņu un mieru...mēs esam, būsim, paliksim MĒS... bet reizēm tik tiešām pārņem šausmas, skatoties, kā Smalkie Kungi Saeimā ārdās un plosās, jo viņiem nu nekad nekā nav gana... par to vakardienas Svētrītā radio1 runāja arī Juris Rubenis... Kad, kad gan cilvēkam ir gana...

Jā, Gundega, pavisam nesen izlasīju Sv. Augutīna domu, ka ienaidnieks ir mazāk bīstams nekā naids, ko viņš tevī atraisa. Un pirmais, kas man šajā sakarā ienāca prātā, savukārt bija neaprakstāmā žults un cilvēku ieļaunošana, kas nu jau gadiem ilgi plūst no laikraksta "Diena". Turklāt man nudien nav nekādu ilūziju ne par Kalvīti, ne par visu TP, bet jautājums ir tas pats - kas dvēselei kaitīgāks, kas ir tas, kas cilvēkus padara burtiski slimus ar naidu? Lauku onkulis TV ekrānā stāsta, ka viņam klājas gluži normāli, tikai, kā ieslēdzot vakarā televizoru, tā griboties visus nosist, sieva ar varu velkot nost no ekrāna...