Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +3 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Ābiķis: Ar Satversmi rīkosimies apdomīgi

Diskutējot par grozījumiem Satversmē, līdz šim ir dominējis emocionāls skatījums uz šodienas situāciju, nevis uz Latvijas sabiedrības attīstību balstīta analīze. Satversmi var labot ar divu trešdaļu deputātu atbalstu, kuru panākt nav viegli un, visticamāk, šie grozījumi paliks spēkā pēc 10 un varbūt pat 100 gadiem, jo Satversmes kodols ir palicis nemainīgs jau 86 gadus un pierādījis savu dzīvotspēju.

Arī pasaules varenākās demokrātijas — ASV konstitūcija neskatoties, ka tajā ir izdarīti 26 labojumi, piemēram, verdzības atcelšana, pamatvilcienos ir palikusi nemainīga kopš 1789.gada. Tas neapšaubāmi ir viens no šīs valsts stabilitātes stūrakmeņiem. Mūsu politikas virsuzdevums ir nodrošināt apstākļus latviešu valodas un kultūras attīstībai, jo Latvija ir vienīgā vieta, kur tas ir iespējams, kā arī iedzīvotāju labklājības augšupejai. Lai to īstenotu, ļoti svarīga ir stabilitāte valstī, ko jānodrošina politiķiem, pieņemot izsvērtus lēmumus. Atšķirībā no Ukrainas, Aizkaukāza un Balkānu valstīm līdz šim tas, neskatoties uz milzīgajām nacionālā sastāva izmaiņām okupācijas laikā, pamatā ir izdevies. Kritiskās situācijas Nesenā pagātnē lielākā sabiedrības viļņošanās bija saistīta ar latviešu valodas pozīciju nostiprināšanu mazākumtautību skolās, kuru ar saskaņotu varas institūciju darbību izdevās novērst. Otru protesta vilni izraisīja stūrgalvīgā Saeimas attieksme pret grozījumiem Drošības iestāžu likumā, kā arī pirmais valdības ierosinājums atbrīvot no ieņemamā amata KNAB vadītāju. Tomēr prezidentes rīcībā bija pietiekams varas resurss, lai piespiestu Saeimu no sava sākotnējā lēmuma atteikties, bet valdības ierosinājumu neatbalstīja pati Saeima. Otrās krīzes laikā tika izvirzīts sauklis "Atlaist Saeimu!", tomēr Saeima spēja savas kļūdas novērst. Trešo reizi kritiska situācija varēja izveidoties, vairākumam atbalstot Breša priekšlikumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā, bet prezidenta iebildumi un parlamenta ātrā reakcija to novērsa. Prezidentu neapšaubāmi pārliecināja arī atsevišķu pozīcijas deputātu, tai skaitā šo rindu autora, protesti.Vilšanās vairos neuzticību Protams, ārkārtas parlamenta vēlēšanas demokrātiskajā pasaulē nav nekas īpašs. Tomēr tas, ka citur Eiropā vēlētājiem nav tiesību ierosināt atlaist parlamentu, apliecina, ka ieviešot šādu normu Satversmē, pieejai jābūt ārkārtīgi izsvērtai. Nedrīkst sabiedrībai iekodēt nepareizus signālus, proti, jo ātrāk nomainīsim Saeimu, jo ātrāk dzīvosim labāk. Brīnumi nenotiek, un vilšanās tikai vairos neuzticību parlamentārai sistēmai. Vēlēšanas ir partiju un uzskatu sadursme. Jaunā laika priekšlikums atlaist Saeimu, ja par to nobalso puse no iepriekšējās vēlēšanās piedalījušos skaita, draud pārvērst Latviju par ikgadēju cīņas lauku, jo pastāv liela varbūtība, ka sāks darboties "svārsta likums". Proti, ja pēc vēlēšanām Saeimas valdošajai koalīcijai būs neliels balsu pārsvars un finanšu krīzes vai cita iemesla dēļ būs jāpieņem valstij vajadzīgi, bet nepopulāri lēmumi, pietiks nelielai vēlētāju daļai pāriet opozīcijas pusē, lai nodrošinātu balsis Saeimas atlaišanai. Labi zinām, cik ātri pēc vēlēšanām kritās Repšes popularitāte, cik lielu atbalstītāju skaita samazinājumu piedzīvoja Godmaņa valdība, īstenojot naudas reformu, un Šķēles valdība, samazinot sociālo budžetu. Vēl sliktāk būs, ja politiķi, mēģinot izvairīties no atlaišanas, baidīsies uzņemties atbildību. Ja vilktu paralēles ar šodienu, tad administratīvi teritoriālā reforma izgāztos un, piemēram, Krievijas pierobežā kā administratīvi teritoriāla vienība paliktu Goliševas pagasts ar 500 iedzīvotājiem, no kuriem 13% ir latvieši.Cittautiešu iespaids Man nav pieņemamas spekulācijas ar saukli "Krievi nāk", jo cittautieši Latvijā nav viendabīga masa un viņu iekļaušanās latviskajā kultūrvidē ir dažāda. Tomēr ignorēt to, ka aptuveni 38% ģimeņu valoda ir krievu, ka viena no Krievijas ārpolitikas sastāvdaļām ir manipulēšana ar ārzemju tautiešiem, būtu tuvredzīgi. Pieaugot Krievijas ietekmei pasaulē, pieaug tās ietekme arī šeit. Kremļa kontrolētie TV raidījumi ir plaši pieejami, un arī Latvijas krievvalodīgo plašsaziņas līdzekļu lojalitāte dažkārt ir apšaubāma. Jau šodien redzam, ka kaimiņos prokrieviski spēki ir sākuši diskusiju par ZA Igaunijas autonomiju. Latviešu īpatsvars, kas ir 59% no iedzīvotāju kopskaita, neskatoties uz augstāku dzimstību un to, ka jauktajās ģimenēs nospiedošā vairākumā izvēlas bērnu latviskas audzināšanas ceļu, viņus sūtot latviešu mācībvalodas skolās, pēdējos gados pieaug lēni. Arī mūsu tautieši, tāpat kā miljoniem afrikāņu, aziātu un austrumeiropiešu, pārceļas uz dzīvi turīgākās valstīs. Es netaisos moralizēt, tā ir realitāte. Realitāte ir arī tas, ka mums trūks darbaspēka, ka Latvija kļūs pievilcīgāka darba meklētājiem, ka aizies vecā ieceļotāju paaudze, un cittautiešu īpatsvars pilsoņu vidū strauji tuvināsies cittautiešu iedzīvotāju īpatsvaram. Man negribētos, ka Saeimas atlaišanu varētu īstenot bez latviešu balsīm, kas var kļūt par realitāti, jo līdzšinējās vēlēšanās puse no piedalījušos skaita ir bijusi mazāka par skaitli, kas atbilst 40% pilsoņu. Samazinoties vēlētāju aktivitātei, puse kļūst vēl mazāka. Atgādinu — ja balsstiesības būtu visiem iedzīvotājiem, diez vai mēs šodien būtu ES dalībvalsts, jo Latgalē, kur pilsoņu cittautiešu īpatsvars ir sasniedzis iepriekšminētos 40%, balsojums bija negatīvs. Neskatoties, ka vairākums par Satversmes grozījumiem nebalsoja, ignorēt tik lielu vēlētāju daļu, kas balsoja par, nebūtu prāta darbs, un Valsts prezidenta vēlme pielikt šai lietai punktu ir saprotama. Nešaubos, ja parlaments kļūst darboties nespējīgs, prezidentam ir jāpiešķir tiesības to atlaist bez referenduma. Savukārt, ja mēs dosim tiesības tautai ierosināt Saeimas atlaišanu, vēlētāju skaitam, kam ir tiesības Saeimu atlaist, neapšaubāmi ir jābūt ievērojami augstākam par pusi no iepriekšējās vēlēšanās piedalījušamies. Pretējā gadījumā valsts stabilitāte būs nopietni apdraudēta, jo tiesības tiks pārvērstas par politisko partiju savstarpējo cīņu un, iespējams, arī Kremlim simpatizējošu politisko spēku ieroci.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas