Algu jautājums valsts pārvaldē paliek nesakārtots

latu. Viņa gan bilst, ka šogad šī summa nebūs tik liela, savukārt nākamgad tās apmēru ietekmēs prēmēšanas ierobežojumi. Taču, neraugoties uz šo un dažām citām nozīmīgām izmaiņām valsts pārvaldē strādājošo atalgojuma sistēmā, viena no būtiskākajām tās problēmām — krasas atšķirības algas apmērā vienādos amatos, bet dažādās ministrijās strādājošiem speciālistiem, — nākamā gada budžetā tā arī paliks neatrisināta.Vajagot papildu spēkus Kopumā nākamā gada budžetā valsts sektorā strādājošo atlīdzībai ir paredzēti 867,7 milj. latu, kas ir par 36 milj. latu mazāk nekā šogad. Vislielākais atalgojuma samazinājums ir Iekšlietu ministrijai, Izglītības ministrijai un Veselības ministrijai, taču vairākām iestādēm atalgojumam ir paredzēts lielāks finansējums. Pašas ministrijas to skaidro ar minimālās algas palielināšanu no nākamā gada 1.janvāra, kā arī nepieciešamību piesaistīt vairāk speciālistu ES fondu apgūšanai. Tieslietu ministrija sava atalgojuma budžeta pieaugumu par 825 tūkst. latu nākamgad pamato arī ar tādiem pasākumiem kā pirmstermiņa atbrīvoto ieslodzīto uzraudzība un tiesu sistēmas darbības uzlabošana tiesās. Visas Dienas aptaujātās iestādes ir apliecinājušas, ka darbinieku algas nākamgad celtas netiks, arī lēmumi par prēmijām tiks pieņemti, ņemot vērā taupības režīmu valstī. Daļa saņems mazāk Prēmēšanas iespēju nākamgad samazinās ne tikai saspringtā finanšu situācija, bet arī no nākamā gada ieviestais ierobežojums, kas atļauj prēmiju darbiniekiem izmaksāt tikai vienu reizi gadā. Kā prognozē Finanšu ministrija (FM), daļai darbinieku tādējādi kopējais gada atalgojuma apmērs varētu samazināties, taču visus valsts iestādēs strādājošus tas noteikti neietekmēs. "Valsts pārvalde aptver vairāk nekā 200 iestādžu, no kurām aptuveni pusei iestāžu vidējā darba samaksa ir zemāka par sabiedriskajā sektorā vidējo. Dažādās iestādēs prēmiju un piemaksu izmaksu skaits un apmērs ir atšķirīgs. Daļai iestāžu jau šobrīd prēmijas faktiski netiek maksātas ierobežotā atalgojuma fonda dēļ," skaidro FM pārstāvis Aleksis Jarockis. No 1.janvāra tiks ierobežts arī maksājamo piemaksu apjoms — tā, piemēram, piemaksu par prombūtnē esošā kolēģa aizvietošanu nevarēs saņemt viņa priekšnieks. 2009.gadā ir ieviests arī ierobežojums attiecībā uz kopējo atalgojuma summu mēnesī — tā kopā ar visām piemaksām, tostarp ar vadības līgumiem paredzētiem "bonusiem", nedrīkst pārsniegt 3500 latu. Iecere par prēmēšanas ierobežojumu ir apsveicama, jo padarīs sistēmu caurskatāmāku, — topošās izmaiņas vērtē valsts kontroliere Ingūna Sudraba, taču, pēc viņas domām, radikālāk ir jāiestājas pret vadības līgumiem un jālikvidē tie jau no nākamā gada 1.janvāra. Uz tik kardinālu soli valdība šogad vēl nebija gatava. Tikmēr ar vadības līgumiem paredzētās piemaksas ir iespaidīgas. Piemēram, jau pieminētā L.Straujuma katru mēnesi uz tā pamata saņem 500 latu. Ne viņa, ne arī citi Dienas aptaujātie valsts sekretāri vēl nezināja teikt, vai vadības līgumi viņiem tiks saglabāti arī nākamgad — to varēšot zināt pēc budžeta apstiprināšanas. Nevienlīdzība saglabāsies Ārpus ierobežojumiem un efektivizēšanas pasākumiem ir palikusi cita būtiska problēma, kura, tāpat kā prēmijas un piemaksas, ir iemesls nevienlīdzīgai darba samaksai starp valsts pārvaldē strādājošiem. Manevru iespējas ministrijām joprojām paver algu aprēķināšanas metodika, jo katrai Ministru kabineta (MK) noteikumos aprakstītajai mēnešalgu grupai un piešķirtajai kvalifikācijas pakāpei ir noteikts nevis precīzs atalgojuma apmērs, bet gan diapazons ar zemāko un augstāku robežu. Turklāt "šķēres" starp maksimālo un minimālo apmēru ir tik ļoti lielas, ka vienā "bagātajā iestādē" lietvedis teorētiski var saņemt tikpat daudz, cik citā, "nabadzīgajā iestādē" jurists. Uz šo nesamērību vairākkārt ir norādījusi arī Valsts kontrole, taču attiecīgie MK noteikumi joprojām netiek grozīti. FM gan norāda, ka nākamgad sakārtot šo sistēmu traucē nepietiekams finansējums. "Valsts pārvaldē uzsāktās darba samaksas reformas mērķis ir noteikt līdzīgu atalgojumu par līdzīgas vērtības darbu. Tas nozīmē, ka darba samaksai līdzīga darba veicējiem ir jāizlīdzinās," atzīst FM, taču arī piebilst, ka tam ir nepieciešama papildu nauda, tādēļ, šo mērķi nākamgad realizēt būs problemātiski.