Diena jau rakstīja — lai arī oficiāli komentāri netiek sniegti, pēc neoficiālas informācijas, iespējams, TP piedāvājusi tēvzemiešiem vienošanos, ka vakanto UR [atrodas TB/LNNK ministra Gaida Bērziņa vadītās Tieslietu ministrijas pārraudzībā] vadītāja amatu varētu ieņemt R.Balodis. Savukārt TB/LNNK par to varētu aizrotēt ar oranžajiem saistīto TM valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski uz vienu no divām TP kontrolētajām— Kultūras (KM) vai Finanšu ministriju. Gan tieslietu ministrs G.Bērziņš, gan M.Bičevskis ziņas par šādu iespējamo ierēdņu rotāciju dēvēja par spekulācijām. Abi uzsvēra, ka neviens ar viņiem ne par UR galvenā valsts notāra vietu, ne par TM valsts sekretāra rotāciju nav runājis.
Konkurss uz vakanto UR vadītāju vietu tika izsludināts atkārtoti un pieteikšanās termiņš beidzās otrdien. Kandidātu skaits netiek atklāts. Oficiāli savu dalību konkursā apstiprinājis tikai pašreizējais UR valsts galvenā notāra vietas izpildītājs Helmuts Jauja, kurš uz šo amatu kandidēja arī iepriekš, gada sākumā izsludinātājā konkursā, kas beidzās bez rezultātiem.
Kuluāros tiek uzsvērts, ka saistībā ar vakantajiem un augstajiem ierēdņu [valsts galvenā notāra, FM valsts sekretāra] amatiem risinās varas partiju politiskais tirgus, kurā galveno vijoli spēlē TP, bet pastarīša lomā ir — TB/LNNK.
M.Bičevskis gan nav vienīgais, ar ko saistās politiskais tirgus par ierēdņu rotāciju. No ZZS frakcijas priekšsēža Augusta Brigmaņa Dienai sacītā izriet, ka ZZS kā labāko FM valsts sekretāra kandidātu redz Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāru Mareku Gruškevicu. Lai arī A.Brigmanis to neatzina, nojaušams, ka iemesls tam, visticamāk, saistīts ar ZZS vēlmi «savā ministrijā» tikt vaļā no valsts sekretāra — TP biedra.
Šorīt intervijā Latvijas Radio finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) noliedza, ka būtu piedāvājis veikt kādas rotācijas saistībā ar vakanto valsts sekretāra vietu ministrijā. Viņš atzina, ka šobrīd viņam padomā ir trīs kandidāti šim amatam, taču neatklāja viņu vārdus. Jautāts, vai trīs favorītu vidū ir M.Gruškevics vai M.Bičevskis, finanšu ministrs nenoraidīja viņu iespējas ieņemt šo amatu, bet sacīja, ka M.Gruškevics «nav starp tiem trim».
Gan UR vadītāja, gan valsts sekretāra amati interesanti ne vien tāpēc, ka ir augstākie ierēdņu amati ar labu atalgojumu, bet galvenokārt ietekmes dēļ. Nereti tieši valsts sekretāri dēvēti par reālajiem ministriju vadītājiem. UR vadītājs nozīmi iegūst strīdīgās situācijās, kas saistītas ar uzņēmumos veiktām izmaiņām.