Cik demokrātiskas ir partijas?

Lēmumu pieņemšanas procedūras partijā lielā mērā atspoguļo partijas darbības metodes un principus vēlāk publiskajā politikā, tādēļ varētu teikt, ka partiju iekšējai demokrātijai ir ļoti tieša ietekme uz demokrātijas kvalitāti kopumā.Nesen publiski izskanējuši vismaz divi gadījumi, kad partijas no savām rindām izslēgušas biedrus. Augusta beigās no Tautas saskaņas partijas tika izslēgtas divas Jūrmalas nodaļas biedres, domes deputātes. Ar plašāku rezonansi pirms divām nedēļām no Tautas partijas tika izslēgts ilggadējs biedrs, Saeimas deputāts Dz.Ābiķis. Partiju līderiem var būt dažādi apsvērumi, kādēļ šāds lēmums ticis pieņemts, taču abos gadījumos tas noticis bez diskusijas, nenoskaidrojot biedra argumentus savai rīcībai un lēmumu par izslēgšanu pieņemot bez pašu biedru klātbūtnes. Diskusijas parasti nozīmē to, ka tajā iesaistītajiem ir jābūt spējīgiem pamatot savu viedokli un argumentu cīņā nonākt pie kompromisa.Šādām diskusijām politiskajās partijās gan par personālijām, gan noteiktām politiskām iniciatīvām būtu jābūt ierastai lietai, mudinot iesaistīties iespējami plašu biedru loku. Tām ir arī plašāka pievienotā vērtība, ko no pirmā acu uzmetiena partijas nevēlas pamanīt, jo diskusijās līderi leģitimizē savu pārstāvniecību un tās ļauj dzimt jauniem viedokļu līderiem partijā. Neapšaubāmi tas ir laikietilpīgs process, taču ļoti svarīgs izdzīvošanas plāns partijām, lai nenonāktu līdz situācijai, kad partijas ideoloģiju pārstāvošo biedru soliņš ir kļuvis ļoti īss. Līdzšinējā partiju rīcība minētajos un tiem līdzīgajos citos gadījumos ir radījusi iespaidu, ka izpratne par varas avotu partijās ir sagriezusies ačgārni - partiju līderi, atsevišķi dibinātāji sevi uztver kā partijas īpašniekus, kuriem partijā pieder vairākums kapitāldaļu, tām proporcionāli arī balsu skaits partijas lēmumos.Latvijas politikā ir grūti izdzīvot tiem partiju biedriem, kuri paklausīgi neseko frakcijas vadītāja īkšķa virzienam, pirms nospiež balsošanas pogu Saeimā. Šis ir arī viens no galvenajiem izskaidrojumiem visai dramatiskajiem statistikas rādītājiem par Latvijas partijām. Pēc Eirobarometra datiem, neuzticēšanās līmenis politiskajām partijām ir augstākais Eiropas Savienības valstu vidū. 2008.gada rudenī 91% iedzīvotāju neuzticējās politiskajām partijām, un šis līmenis jau vairākus gadus ir saglabājies vienmērīgi augsts. Vienlaikus Latvijā ir viszemākais līdzdalības līmenis politiskajās partijās Eiropā (Latvijā tas svārstās ap 1%, bet Eiropā vidēji - 5%).Pirms 2009.gada pašvaldību vēlēšanām _Delna _sāka pētījumu par partiju iekšējo demokrātiju deputātu kandidātu sarakstu veidošanā. Lielāko politisko partiju biedriem Rīgā un Jūrmalā tika vaicāts par pamatprincipiem, kā partijas izstrādā vēlēšanu kandidātu sarakstus, kādas prasības piemēro deputātu kandidātiem un cik plaši šajā procesā ir iesaistīti partiju biedri. Pētījuma kopējais secinājums ir, ka pašreizējā partiju uzbūve un darbības principi nav motivējoši plašākai sabiedrībai aktīvi līdzdarboties politiskajās partijās necaurskatāmās lēmumu pieņemšanas, partiju vājās institucionālās uzbūves un arī zemās biedru iesaistes partijas darbībā dēļ. Vienlaikus secināts, ka nepastāv arī biedru pieprasījums pēc atklātākas lēmumu pieņemšanas procedūras, biedri pasīvi piedalās partijas darbībā, nekritiski paļaujoties uz partijas līderiem.Diskusijas par partiju iekšējās demokrātijas jautājumiem līdz šim ir nepelnīti atstātas novārtā. Gan par minētajiem, gan arī par virkni citu secinājumu un priekšlikumu, kā stiprināt partiju iekšējo demokrātiju, 7.oktobrī _Delna _sadarbībā ar Vēlēšanu reformas biedrību ir aicinājusi diskutēt partiju līderus un ierindas biedrus diskusijā _Kādas partijas, tāda demokrātija_. Svarīgi, ka partiju biedri jautājumu par partijas darbības principiem neuztver par partijas privātu lietu, bet ir gatavi atklāti runāt par problēmām un rast tām risinājumus. Taču vēl svarīgāk par šo diskusiju ir tā saruna, ko savās partijās varētu iniciēt partiju biedri, nepieņemot situācijas, kurās viņu viedoklis tiek ignorēts vai vispār netiek pajautāts, jo pasīva nedemokrātisku procedūru akceptēšana ilgtermiņā krietni apdraud partiju izdzīvošanas iespējas.