Dombrovska vārds vēl aizvien izskan starp potenciālajiem kandidātiem uz EK prezidenta amatu

Atbilstoši Lisabonas līguma garam Eiropas Savienības (ES) Padome apstiprināšanai Eiropas Parlamentā (EP) varētu virzīt kandidātu no politiskā spēka, kas EP vēlēšanās ieguvis vislielāko balsu skaitu. Tā kā viena politiskā grupa, visdrīzāk, vairākumu neiegūs, par atbalstu vienam kandidātam būs jāvienojas diviem politiskajiem spēkiem, iespējams, Eiropas Tautas partijai (ETP) un Sociālistu un demokrātu progresīvajai aliansei (S&D)."Europolitics" norāda, ka lielajām partijām būs jāspēj vienoties par tādu kandidātu, kurš ne tikai spēs iegūt EP oponentu balsis, bet būs spējīgs stāties pretim eiroskeptiķiem un ideālā gadījumā - spēs atrasties mediju uzmanības centrā, lai vadītu ES līmeņa vēlēšanu kampaņu. "Turklāt līdz šim ES Padomei bija nerakstīts likums, ka komisijas prezidentam iepriekš bija jābūt bijušam premjerministram savā valstī, kas ievērojami samazināja iespējamo kandidātu skaitu."S&D plāno nominēt kandidātu kongresā, kas notiks 2014.gada februārī. Jau tagad vairāki S&D eiroparlamentārieši kā savu kandidātu min pašreizēju EP prezidentu Martinu Šulcu. Ja Vācijas sociāldemokrātiem (SPD) labi veiksies savās vēlēšanās, tad Šulcam, kura kandidatūru oktobrī plāno piedāvāt SPD, izredzes kļūt par EK prezidentu pieaugs. Savukārt ETP pagaidām nav pieņēmusi oficiālu kalendāru sava kandidāta nominācijai, bet tiek lēsts, ka tas varētu notikt 2014.gada februārī, martā. Kā kandidāti pagaidām izskanējuši ES tieslietu komisāre Luksemburgas politiķe Viviāna Redinga, ES iekšējā tirgus komisārs francūzis Mišels Barnjē un Dombrovskis. "Europolitics" savā maija nogales rakstā min arī Polijas premjerministru Donaldu Tusku, kurš tagad jau skaidri noraidījis iespēju, ka viņš varētu kandidēt uz EK prezidenta amatu."Daži ETP līderi iesaka Dombrovski kā potenciālo kandidātu, un tiešām, lai gan viņš nav labi zināms uz ES skatuves, viņš noteikti var teikt, ka viņam ir izdevies vadīt savas valsts ekonomikas atgūšanos," raksta "Europolitics".Savukārt pirmā savu kandidātu varētu nominēt Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE), kurai patlaban ir divas cerības - ALDE prezidents, bijušais Beļģijas premjerministrs Gijs Verhofstads un NATO ģenerālsekretārs, bijušais Dānijas premjers Anderss Fogs Rasmusens. Lielākas izredzes esot pirmajam, un tieši ALDE kandidāts var kļūt par izšķirošo kārti gadījumā, ja ETP un S&D neizdosies panākt vienošanos.