Finanšu pakalpojumu eksportam jāaug

Nav noslēpums, ka lielākā daļa no tiem ir Krievijas un citu pēcpadomju valstu personu nauda. Šo valstu ekonomikās vērojama strauja izaugsme, kuru lielā mērā nosaka augstās enerģijas resursu cenas un globalizācija. Šo valstu uzņēmēji cenšas daudzveidot savus biznesa veidus, riskus un ieguvumus, būt klāt Eiropas tirgū. Latvijas bankas šo centienu īstenošanai spēj piedāvāt konkurētspējīgus pakalpojumus. Ārvalstu klientu apkalpošana, saskaņā ar auditorkompānijas KPMG Baltics SIA pētījuma rezultātiem, 2006.gadā ienesa Latvijas valsts kasē ne vien 34 miljonus latus tīrā nodokļu maksājumu veidā, bet arī samazināja Latvijas tekošā konta deficītu par aptuveni 5%. Tiek lēsts, ka rezidentiem, tātad Latvijas iedzīvotājiem un to uzņēmumiem, izsniegto kredītu pieaugums, kas daļēji tiek finansēts par nerezidentu naudu, pagājušajā gadā atstāja netiešo pozitīvo ietekmi vairāk par 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijas banku sektorā konsekventi pārsniedz 40%, savukārt finanšu pakalpojumu eksports nav nekas cits kā šo ārvalstu klientu apkalpošana. Latvijā ir izveidota labākajiem pasaules standartiem atbilstoša noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kārtība, un tā nav īpaši ietekmējusi piesaistīto līdzekļu apjomu, gluži otrādi — ļāvusi palielināt klientu un tiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un daudzveidību. Latvijas banku sistēma pēdējos gados ir izturējusi nopietnu pārbaudi, nostiprinot starptautisko reputāciju un vienlaikus nezaudējot klientu uzticību. Arī ASV valdības institūcijas ir varējušas pārliecināties par mūsu banku spēju veikt pienākošu darījumu kontroli, kas atspoguļojas to regulārajos atzinumos. Finanšu pakalpojumu jomā ir saskatāmas labas izaugsmes iespējas. Līdz šim vairāk par 50% nerezidentu pakalpojumu struktūrā ieņēma naudas pārskaitījumi, kas ir pakalpojums ar zemāku pievienoto vērtību, turklāt izmaksām ir tendence palielināties, ņemot vērā ārvalstu partneru, korespondējošo banku bažas par salīdzinoši augstu risku iekrist starptautiskajās naudas atmazgāšanas shēmās. Augot gan Latvijas banku speciālistu profesionalitātei, gan klientu vēlmju līmenim, aizvien lielāku lomu ārvalstu klientu apkalpošanā nākotnē ieņem pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību — aktīvu pārvaldīšana, trasta un brokeru pakalpojumi. Nerezidentu klientu apkalpošanā specializējošās Latvijas komercbankas ir spējīgas piedāvāt arvien pievilcīgākā veidā aktīvu pārvaldīšanu kā kompleksu pakalpojumu, savukārt klientiem šie pakalpojumi ir kļuvuši vajadzīgi. Agrāk pēcpadomju klientu prioritāte neapšaubāmi bija ātra naudas nopelnīšana un šīs naudas pasargāšana. Šodien principā visu to Latvijas banku stratēģijā, kas strādā ar nerezidentu apkalpošanu, ietilpst Private Banking un Wealth Management servisa virzienu attīstība, turīgo klientu apkalpošana. Ņemot vērā, ka, pēc žurnāla Forbes datiem, Maskavā vien dzīvo vairāk par 100 000 oficiālu dolāru miljonāru, Latvijas bankām ir lieliska iespēja attīstīties šajā virzienā. Eksporta pakalpojumu diversifikāciju veicina arī komercbanku iespējas ilglaicīgā iepriekšējās sadarbības pieredzē iepazītajiem klientiem piešķirt kredītus saimnieciskai darbībai Austrumu valstīs par 3-—4% zemākām kredīta likmēm, nekā to iespēj šo valstu bankas. Cīņā par NVS valstu klientiem Latvijas komercbankām nākas konkurēt gan ar Šveices, Luksemburgas vai Austrijas kredītiestādēm, gan arī ar kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas bankām. Latvijas likumdošana šodien ir labvēlīga finanšu pakalpojuma eksporta tālākai attīstībai, ja vien nākotnē to neapdomīgi neapgrūtināsim. Viens no šādas neapdomīgas politikas piemēriem būtu neadekvātu normu iekļaušana dubultas nodokļu neaplikšanas līgumā ar Krieviju. Šis līgums ir svarīgs un vajadzīgs gan ražotājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem, tai skaitā arī bankām. Tomēr viens no parakstīšanai sagatavotā līguma (kas iekļauts tā protokolā) formulējumiem slēpj sevī draudīgas konsekvences un var radīt efektu, kas līdzvērtīgs lielai darvas karotei medus mucā. Tas paredz, ka "līgumslēdzēja valsts nevar atteikt informācijas par nodokļu maksātāja konta stāvokli vai veiktajiem darījumiem nodošanu, ja tā ir bankas vai citas finanšu institūcijas rīcībā". Šī ir bezprecedenta norma gan Latvijas, gan Krievijas nodokļu līgumos ar Eiropas valstīm, kas Krievijas nodokļu administrācijai faktiski piešķir ekskluzīvas pieejas iespējas klientu informācijai. Tās iekļaušana ievērojami samazinātu Latvijas banku pievilcību Krievijas klientu acīs. Nav grūti iztēloties scenārijus, kā Latvijas komercbanku klientu informācija tiks izmantota politiski motivētai savas valsts pilsoņu izsekošanai vai konkurentu "pasūtījumu" izpildīšanai. Savukārt daudz sarežģītāk ir iedomāties, kādas iespējas Latvijas pusei ir šādu iespēju izslēgt Krievijā, kur politiskā kontrole pār valsts pārvaldes iestāžu darbu un korupcijas līmenis joprojām ir ļoti augsts. Tāpēc starpvalstu līgumos, kas regulē juridiskās palīdzības sniegšanu un informācijas apmaiņu, būtu svarīgi ievērot klasisko principu, ka Latvijas puse nesniedz informāciju par darījumiem, kas nav krimināli sodāmi saskaņā ar Latvijas likumiem un institūcijas, kuras ir atbildīgas par informācijas apmaiņu, šo procesu pakļauj ļoti rūpīgiem procedūru filtriem. Rīga ir reģionālais finanšu centrs, un tas ir jāizmanto Latvijas ekonomikas stabilizācijā, arī ņemot vērā to, ka atšķiras ekonomiskās aktivitātes cikli globālajā, Eiropas un Krievijas ekonomikās. Mēs nedrīkstam savu tautsaimniecību pakļaut riskiem, kurus rada kaimiņvalsts varas vertikāles griba vēl ciešāk kontrolēt ikvienas personas katru soli, un pilnīgi nepamatoti paši ar savām rokām radīt nopietnas priekšrocības konkurējošo valstu finanšu institūcijām Krievijas klientu apkalpošanā.