Izšķirs, kam no budžeta tiks mazāk

Taupīts tiks arī uz aizsardzības jomu, kurai atvēlētais finansējums saruks līdz ar IK prognozes samazināšanu. Pēc premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) atzītā, taupīšana varētu skart arī valsts kapitālsabiedrību padomju un valdes locekļu atalgojumu, kā arī bezdarbnieku pabalstus. Vai tā būs, atkarīgs no valdības. Pēc I.Godmaņa pārstāvja Edgara Vaikuļa Dienai teiktā, atkāpšanās no apņemšanās iegrožot budžeta izdevumus nebūs, samazinājums gan neskaršot sociālos maksājumus, algas, kas noteiktas likumos.

Diena rakstīja, ka, ņemot vēra ekonomisko krīzi, valdība izlēmusi pārskatīt makroekonomiskās prognozes un samazināt budžeta izdevumus, lai nākamā gada valsts budžeta deficīts veidotu 1,5% no iekšzemes kopprodukta līdzšinējo 1,85% vietā. IK prognoze no līdz šim paredzētā 2% pieauguma mainīta pret kritumu 1% apmērā.

Budžeta izdevumu un ar tiem saistītā budžeta deficīta samazināšana ir tik būtiska, jo tā finansēšanai valdībai nauda ir jāaizņemas (izlaižot valsts parādzīmes) un par to jāmaksā procenti. Ldz ar pasaules finanšu krīzi naudas cena ir augsta. Piemēram, kā liecina Valsts kases dati, valsts parādzīmes ar atmaksas termiņu 2009.gada 6.novembris šonedēļ izsolēs pārdotas ar vidējo svērto peļņas likmi 9,501. Eksperti, viņu vidū Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs, uz izdevumu samazināšanu par 200 miljoniem latu, paredzot, ka tādējādi budžeta deficīts būs 1,5% no IK, raugās skeptiski. Pēc LB aprēķiniem, ja budžeta izdevumi netiks samazināti vēl vairāk, reālais nākamā gada valsts budžeta deficīts būs virs 4% no IK.

Iepriekš valsts konsolidētā budžeta ieņēmumu prognoze bija 5,46 miljardi latu, bet izdevumu — 5,79 miljardi latu.