Jaunākās FM prognozes arī nākamo gadu vēl zīmē drūmu, budžets jāsavelk
Kā liecina šonedēļ sagatavotais FM ziņojums par makroekonomisko situāciju un budžeta prognozēm 2010.gadam, valsts tautsaimniecības veselības galvenais rādītājs — iekšzemes kopprodukts (IK) — nākamgad turpinās samazināties, kritumam veidojot 4%. Pirmās taustāmās ekonomikas asinsrites atveseļošanās pazīmes FM prognozējusi 2011.gadā, kad IK pieaugums būšot ar plusa zīmi un veidos 1,5%. Ņemot vērā, ka IK prognozes ir cieši saistītas ar valsts budžeta ieņēmumu aplēsēm, FM piesardzība ļauj secināt, ka no valsts budžeta finansētajās iestādēs strādājošajiem, to vidū skolotājiem, policistiem, ārstiem, kā arī pensionāriem nav pamata cerēt, ka šobrīd īstenotā algu samazināšana ir tikai īstermiņa risinājums. Sekojot FM prognozēm, par algu un pensiju palielināšanu Latvijā atkal varēs runāt tikai 2012.gadā vai pēc tām.
Labā ziņa ir, ka pēc FM aplēsēm nākamgad pieaugs eksporta un rūpniecības apjomi. Taču FM nav rēķinājusies, ka tas dos papildu nodokļu ieņēmumus. Tieši pretēji — tiek sagaidīts, ka visos būtiskākajos valsts budžeta nodokļu ieņēmumos būs kritums. FM lēsusi, ka nākamgad vēl aptuveni par 100 miljoniem latu var samazināties pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi, kas ir lielākais valsts budžeta finansējuma avots. Dramatisks kritums no 500 miljonu latu ienākumiem pērn līdz aptuveni 100 miljoniem latu prognozēts uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumos, ko FM skaidro ar gaidāmo uzņēmumu peļņas samazināšanos un zaudējumiem. Kritums prognozēts arī iedzīvotāju ienākuma un sociālā nodokļa ieņēmumos, kas galvenokārt saistīts ar darba samaksas pazemināšanos un bezdarba pieaugumu.
Analizējot budžeta ieņēmumu palielināšanas iespējas, FM aplēsusi, ka teorētiski pieļautā PVN likmes paaugstināšana līdz 23% un progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana (25% nodoklis, ja ienākumi virs 500 latiem mēnesī) kopā budžetā papildus dotu ap 120 miljonus latu. Valdības amatpersonas gan uzsvērušas, ka tā vietā, lai celtu šos nodokļus, par 260 miljoniem latu centīsies samazināt budžeta izdevumus.
SEB bankas analītiķis Edmunds Rudzītis FM prognozes atzīst par gana reālām. Viņa skatījumā "pagaidām diemžēl nav redzami faktori, kas ļautu atviegloti nopūsties un cerēt, ka nākamais gads Latvijas ekonomikā būs vieglāks nekā šis un pozitīviem mirkļiem pārpilns". Tautsaimniecībā lejupslīde, visticamāk, turpināšoties līdz pat nākamā gada vidum, kad, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai ASV un ES, varot gaidīt situācijas stabilizāciju arī Latvijā.
DNB Nord bankas analītiķis Pēteris Strautiņš gan ir optimistiskāks un pieļauj, ka ekonomika atlabs ātrāk un "IKP prognozes gandrīz noteikti būs labvēlīgākas". Kritums nākamgad, visticamāk, būšot, taču neliels, tuvu nullei. Visvairāk P.Strautiņš nepiekrīt FM prognozēm par rūpniecību. Viņaprāt, rūpniecības pieaugums 2010.gadā būs ievērojams, visticamāk, ar divciparu skaitli. Par to ļaujot spriest fakts, ka izmaksas Latvijā tagad ir samazinājušās, bet starptautiskā tirdzniecība atkopjas.
Eksperti piekrīt FM par deflācijas prognozēm — cenu samazinājums 2010.gadā tiešām varot sasniegt prognozētos 3,5%, savukārt uzskata, ka pārāk piesardzīgas ir bezdarba aplēses — kopējais darba meklētāju īpatsvars nākamgad varot pietuvoties 20%.
***
FM prognozes 2010.gadam
IKP –4% Bezdarbs 13,2%
Inflācija (deflācija) -3,5%
Vidējā bruto darba alga -8%
Eksports +1,3%
Preču imports -10%
Budžeta ieņēmumi Ls 3,67 miljr. (Ls 4,02 miljr.)*
Budžeta izdevumi Ls 4,54 miljr. (Ls4,68 miljr.)*
Lai nodrošinātu starptautiskajiem aizdevējiem solīto budžeta sabalansēšanu par 500 miljoniem latu un valsts budžeta deficīts nepārsniegtu 8,5% no IK, valdībai izdevumi jāsamazina vismaz par 261 miljonu latu.
*pēc šā gada budžeta grozījumiem
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.