Ir iztērēta valsts nauda, pieņemsim, par gadu. Īpaši dārgas ir tehniskās zinātnes, kur par mācīšanos budžeta vietā valsts maksā ap diviem tūkstošiem latu gadā. Savukārt students slinkuma vai nesekmības dēļ pēc gada var aiziet no augstskolas, atkal stāties, atkal saņemt naudu un to tērēt," tā I.Kreituse.I. Kreituse norāda, ka neatbalsta rektoru ietekmes palielināšanu. "Tas ir solis demokrātijas mazināšanas virzienā augstākajā izglītībā, rektors viens izlems svarīgākos jautājumus, bet senāts – pārējos," tā I. Kreituse, komentējot ceturtdienas studentu protestus pie Saeimas pret rektoru ietekmes palielināšanu. Viņa norāda, ka augstākajā izglītībā pašlaik problēma ir universitāšu pakļautība dažādām institūcijām, piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir pakļauta Zemkopības ministrijai, savukārt Rīgas Stradiņa universitāte – Veselības ministrijai. "Veidojas pretruna – nozaru ministrijas ir ieinteresētas savās specialitātēs, taču minētās universitātēs ir daudzprofila izglītība. Lielākā problēma – ka augstākajai izglītībai pašlaik nav vienas galvas, ir liels organisms ar dažādām galvām un katra velk uz savu pusi," vērtē I. Kreituse.
Kreituse: studenti neatbild par iztērēto valsts naudu
Pašreizējā budžeta vietu sistēma augstskolās pieļauj, ka studenti var vieglprātīgi tērēt valsts naudu, studijas pamest bez materiālas atbildības par iztērēto, tā intervijā Latvijas radio norāda Rīgas Stradiņa universitātes Politikas Katedras vadītāja Ilga Kreituse."Finansējums, kas nāk no valsts budžeta vietām, ir kļuvis par sava veida izklaidi, jo mums nav paredzēta nekāda atbildība studējošam, ja viņš mācās par valsts naudu un tiek atskaitīts no augstskolas par nesekmību.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.