Ar taupības lozungu uz lūpām tagad tiek samazināts, slēgts un apvienots tā, it kā taupīt būtu iespējams tikai ar nosacījumu, ka tiek izjaukta normāla, loģiska lietu kārtība. Turklāt šķiet, ka nav vairs īpaši tālu, lai taupības piesaukšanu vajadzētu sākt pielīdzināt arī kādai psihiskai kaitei (piemēram, ekshibicionismam), par to liek domāt Valsts kancelejas lepošanās ar faktu, ka apkopējas Ministru kabinetā tiks nodarbinātas mazāk — katru dienu uzkops vairs tikai tualetes un premjera kabinetu. Taču galvenais, ka taupības vārdā nu jau tiek apdraudēts pārāk daudz būtisku lietu — gan cilvēka iespēja nopirkt grāmatu, gan viņa drošība (degvielu tagad jāekonomē pat specvienībai, samazinātas tiek probācijas dienesta iespējas, likvidēti ugunsdzēsēju depo utt.) un dzīve tiesiskā valstī. Tāpēc šī režīma īstenotājiem ir pienācis laiks atjēgties, ka taupīt ir jēga tikai tādēļ, lai saglabātu normāli funkcionējošu valsti, kur, cita starpā, vienā no lielāko pilsētu centriem cilvēkam nebūtu jāmeklē krūmiņi, lai gan tā sanāktu lētāk.
Laila Pakalniņa: Vajadzības
Ja visam tam, kas te šobrīd notiek, ir nepieciešams simbols, es piedāvāju tualetes. Proti, tās abas sabiedriskās tualetes Daugavpils centrā, kuras ekonomiskās krīzes dēļ nolemts slēgt. Ideja ekonomēt uz cilvēka dabisko vajadzību kārtošanas rēķina ir tik vienkārša un ģeniāla, ka skaidri parāda — Latvijas lielākā problēma pilnīgi noteikti nav krīze, bet varas visdažādāko līmeņu stulbums, kas šobrīd kļuvis īpaši uzkrītošs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.