Jau ziņots, ka KNAB politiķiem piedāvāja izvēlēties kādu no trim variantiem politisko partiju finansēšanas sistēmas sakārtošanai. Pirmais, kas pēc KNAB vadītāja vietnieka Alvja Vilka teiktā būtu tikai esošās sistēmas “kosmētiskais remonts”, paredz tikai spēkā esošo normatīvo aktu pilnveidošanu, otrais paredz veikt pirmajā modelī paredzētos pasākumus un partiju priekšvēlēšanu aģitācijas finansēšanu no valsts budžeta, daļēji apmaksājot priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanai televīzijā un radio nepieciešamo raidlaiku. Savukārt trešais modelis, ko pirmdien atbalstīja ministri, paredz gan normatīvo aktu pilnveidošanu, gan partiju finansēšanu no valsts budžeta. Jau ziņots, ka šādu finansēšanas principu atbalsta arī eksperti, kā galveno argumentu minot to, ka šāda finansēšanas kārtība palīdzētu mazināt partiju atkarību no ziedotājiem.
Ja vien koncepcija gūs atbalstu valdībā un parlaments veiks nepieciešamās izmaiņas likumos, jaunais partiju finansēšanas mehānisms varētu sākt darboties 2010.gada novembrī, pēc 10.Saeimas vēlēšanām. Plānots, ka partijas, kuras iegūs iespēju saņemt arī valsts finansējumu, to varēs izmantot dažādu partijas izdevumu segšanai, proti, apmaksājot partiju tēriņus par priekšvēlēšanu aģitāciju, telpu, sakaru līdzekļu izmantošanu un citām vajadzībām. 2% vēlētāju atbalsts kā slieksnis finansējuma saņemšanai noteikts, jo tas ļautu “nošķirt partijas, kurām ir reālās iespējas pretendēt uz iekļūšanu Saeimā un Eiropas Parlamentā un ilgtspējīga darbība, no citām partijām”, teikts koncepcijā.
Lai īstenotu valdības komitejas atbalstīto partiju finansēšanas kārtību nākamajos trijos gados valsts budžetā būtu jārod apmēram pusotrs miljons latu: 2009.gadā nepieciešami 595 tūkstoši latu, 2010.gadā — 371,6 tūkstoši latu, 2011.gadā — 671,7 tūkstoši latu.