_Jauno Trīs brāļu_ vadītājs Z.Magone _Dienai _pastāstīja, ka nekad nav norunājis mobilā tālruņa sarunu limitu, kas viņam ir noteikts 200 latu mēnesī. «Pagājušajā gadā esmu norunājis vidēji 120 latus mēnesī, lielākais rēķins bija decembrī — 170 Ls,» sacīja Z.Magone. Lielākie tēriņi rodoties tad, kad viņš lieto telefonu ārzemēs komandējumu laikā, jo mēnešos, kad viņš uzturas Latvijā, telefona rēķins esot vidēji 40 līdz 50 lati, apgalvoja _J3B _direktors. «Iedomājieties, cik izmaksātu šī intervija, ja es tagad būtu Aleksandrijas bibliotēkā (Ēģiptē). Un man bijušas sarunas no turienes, arī no ASV. Darbs man nekad neapstājas — 24 stundas diennaktī, arī ja esmu ārzemēs,» skaidroja Z.Magone.Limitu savām sarunām, tāpat kā citiem darbiniekiem, nosaka Z.Magone pats kā aģentūras vadītājs. «Tā ir mana atbildība, bet, protams, ka es tos neizdomāju viens pats: sanākam kopā ar grāmatvežiem, finansistiem,» saka Z.Magone. Ja _J3B_ direktoram tikšot dots uzdevums, viņš ir gatavs samazināt limitu savām sarunām, ko gan skatīšot pārējo darbinieku limitu optimizēšanas kontekstā. «Mums aģentūrā ir pārtēriņi, tāpēc jāskatās, ar ko tur kurš runā, varbūt kāds ar seksu pa telefonu nodarbojas. Es savā vecumā ar seksu pa telefonu nenodarbojos, to es varu droši teikt,» apgalvo Z.Magone.
Par valsts kontrolieres pieminēto grezno Gaismas pils būvniecības pavadošo tāmi, kurā iekļautas, piemēram, dārgas vakariņas, Z.Magone bilda, ka «tie nav tikai reprezentācijas izdevumi». Sīkāk komentēt viņš gan solīja pēc tam, kad iepazīsies ar revīzijas ziņojumu.
Savukārt IZM valsts sekretārs M.Gruškevics sākotnēji nemaz nemācēja pateikt, cik liels ir viņa mobilo sarunu limits, jo to esot noteikusi iepriekšējā valsts sekretāre Kristīne Jarinovska. «Es nezinu, tāpēc ka man nekad nav vajadzējis neko atmaksāt, jo neesmu to pārsniedzis,» sacīja valsts sekretārs.
No IZM Komunikācijas nodaļas vadītājas Daces Jansones Diena uzzināja, ka mobilo tālruņu sarunu un īsziņu apmaksas apjomu mēnesī nosaka IZM iekšējs dokuments — ar ministri saskaņota, valsts sekretāra parakstīta Saziņas līdzekļu izmantošanas kārtība. Valsts sekretāram tā paredz 300 latu lielu limitu mēnesī. Pēdējo reizi šāds limits noteikts 2007.gada augustā, taču tāds pats bijis noteikts arī iepriekš, informēja D.Jansone.
2007.gadā vidēji mēnesī M.Gruškevica mobilā tālruņa rēķins sastādījis 155,84 Ls. lielākā summa bija 2007.gada jūnijā — 368,94 Ls, kad valsts sekretārs bijis 3 komandējumos: Tallinā, Briselē un Ēģiptē. Toreiz pārtērēto summu viņš gan nav atmaksājis, jo pārtēriņš tika uzskatīts par attaisnotu.
«Limitiem līdzi rūpīgi seko Administratīvais departaments. Ja pārsniegts noteiktais limits, tiek vērtēts pārtēriņa iemesls. Ja uzskatāms, ka pārtēriņš nav attaisnojams, darbinieki un ierēdņi IZM atskaita pārtērēto summu,» informēja IZM pārstāve. Kā atzina D.Jansone, pamatotību kopā ar Administratīvo departamentu vērtē arī valsts sekretārs.
Savukārt jūlijā M.Gruškevics komandējumos nav bijis, taču norunājis 325 latus, no kuriem atmaksājis pārtēriņu — 25 latus. No 16.jūlija M.Gruškevics bija atvaļinājumā.
Kā pastāstīja M.Gruškevics, jūlijā atvaļinājuma laikā viņš patiešām
bijis izbraucis no Latvijas, taču neatcerējās, uz kurieni. «Bieži ir
tā, ka atvaļinājumā atbildīgos darbiniekus palaiž tikai ar solījumu, ka
viņi būs sazvanāmi. Un tad man zvana pa 50 reizēm dienā, bet ienākošie
zvani ir dārgi. Arī datu pārraide caur viesabonēšanu sanāk ļoti dārga,
bet man regulāri jāskatās ziņu aģentūras, lai zinātu, kā notiek
ministrijas projektu virzība,» skaidro IZM valsts sekretārs. Privātām
vajadzībām viņš no ārzemēm zvanot tikai tik daudz, «lai pateiktu
mammai, ka esmu laimīgi atlidojis,» apgalvo M.Gruškevics.
Kā
norādīja M.Gruškevics, augustā viņa parakstītā saziņas līdzekļu
izmantošanas kārtība izdota tāpēc, ka to vajadzējis aktualizēt, jo
mainījušies vairāku struktūrvienību nosaukumi. Limiti gan palikuši
iepriekšējie. «Nereti notiek, ka kaut kas vienreiz ir noteikts, un
vēlāk ierēdņi visu laiku arī atstāj, kā ir,» atzina IZM valsts
sekretārs. Viņš uzskata, ka atbildīgajiem ministrijas darbiniekiem būtu
jāanalizē sarunu apjomi un tad jāvēršas ar iniciatīvu pie valsts
sekretāra, ja limiti būtu pārskatāmi. «Šobrīd varu solīt, ka tas tiks
darīts,» sacīja M.Gruškevics.
(papildināts ar divām pēdējām rindkopām)