Ne VP, ne Iekšlietu ministrija neatbalstīs formulu, kas ļauj atrast veidu, kā droši pārkāpt ātrumu,» uzsvēra M.Segliņš. Iekšlietu ministrija izplatījusi paziņojumu, aicinot BTA atteikties no šā pakalpojuma sniegšanas.M.Segliņš piekrīt Ceļu policijas biroja priekšnieka Edmunda Zivtiņa viedoklim, ka šāds apdrošināšanas sabiedrības BTA jauninājums vērtējams negatīvi. «Policijas oficiālais viedoklis tiks koriģēts,» apgalvoja ministrs.«Protams, BTA malači par šādu mārketinga pieeju un preses konferences uzorganizēšanu, bet policistam Laidiņam to nevajadzēja publiski atbalstīt pirms sīkas iepazīšanās ar kādu pētījumu par šāda soļa lietderību,» uzskata M.Segliņš. Jautāts, ko IeM grasās iesākt ar šo BTA iniciatīvu, ministrs atbildēja: «Problēma ir jauna, pētīsim.»
Iekšlietu ministrija vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar likumu Par apdrošināšanas līgumu administratīvais sods vispār nevar būt apdrošināšanas objekts, jo administratīvo sodu nevar uzskatīt par personai radītiem zaudējumiem šī likuma izpratnē. "Pazīstot apdrošināšanas kompāniju BTA kā nopietnu un sociāli atbildīgu komersantu, Iekšlietu ministrija aicina to rūpīgi izvērtēt šāda pakalpojuma ietekmi uz sabiedrības drošību, un atteikties no tā sniegšanas," teikts ministrijas izplatītajā paziņojumā.
Atbalsts ātruma polisei ir saskaņots ar Valsts policijas (VP) priekšnieku Aldi Lieljuksi, Dienu informēja VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes (GKPP) Sabiedriskās drošības pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš, kurš pirmdien piedalījās apdrošināšanas sabiedrības BTA preses konferencē par ātruma pārkāpšanas apdrošināšanu.
H.Laidiņš atzina, ka nepiekrīt Ceļu policijas biroja priekšnieka Edmunda Zivtiņa publiski paustajam personīgajam viedoklim, ka Latvijā šāda polise nav atbalstāma. «Mums ir jāiet pretī sabiedrībai, kas tomēr nav tik slikta, jo tomēr mums arī Rīgā braukšanas kultūra uzlabojas. Šis pakalpojums tiešām nav domāts regulārajiem pārkāpējiem, bet pensionāriem, kas pārkāpj ātrumu nejauši, kam tie 20 lati tiešām ir liela nauda,» atsaucoties uz BTA veikto socioloģisko aptauju, saka H.Laidiņš.
VP amatpersona piebilda, ka Skandināvijā šāda prakse darbojas jau divus gadus. Uz E.Zivtiņa teikto, ka «mums līdz Skandināvijas vēl ir ļoti tālu», H.Laidiņš atbildēja, ka sabiedrība ir jāaudzina, un viss nav jādara tikai ar sodiem.
«BTA mums nozvērējās, ka ļoti objektīvi izvērtēs pārkāpēju paskaidrojumus, un atmaksās naudu tikai par neapzinātiem pārkāpumiem» uzsver H.Laidiņš. Turklāt šajā gadījumā pārkāpējs morāli tāpat jutīsies sodīts pat dubultā, jo viņu vērtēs gan policists, gan pēc tam apdrošinātājs.
Kā ziņots, AAS BTA no 1.jūnija piedāvā iegādāties jaunu pakalpojumu — ātruma pārsniegšanas apdrošināšanu. Apdrošinātais risks būs naudas sods līdz 20 lati par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā, kur vadītājs pārkāpumu būs veicis bez iepriekšēja nodoma, pieļaujot neuzmanību. Polise izmantojama vienu reizi apdrošināšanas periodā un ir spēkā tikai Latvijas teritorijā.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn saskaņā ar noformētiem ceļu satiksmes negadījumu protokoliem no 101 837 ātruma pārsniegšanas gadījumiem ātrumu līdz 20 kilometriem stundā pārsnieguši 12 599 autovadītāji, kas ir 12,4%.
Savukārt BTA pētījuma dati liecina, ka 74% no aptaujātajiem 1200 vadītājiem visbiežāk pārkāpj noteikumus, neievērojot atļauto braukšanas ātrumu par 20 kilometriem stundā, skaidrojot, ka citādi nevar iekļauties kopējā braukšanas plūsmā.
(papildināts ar 4. rindkopu)