Vētras dēļ šovakar kavēsies visi vilcieni, kas pienāk un atiet no Centrālās dzelzceļa stacijas. Tāpat arī no rīta kavēsies pasta piegāde, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.
Iepriekš, uzklausot operatīvo dienestu pārstāvju ziņojumus par to gatavību rīkoties kritiskā situācijā, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) atzina, ka «situācija var būt bīstama». Ja valstī veidosies kritiska situācija, M.Segliņš vēlreiz sasauks operatīvo dienestu vadības sanāksmi, lai pieņemtu lēmumu turpmākai rīcībai.
Svētdien pusdienlaikā visstiprākais vējš pūta Ventspilī, kur tā ātrums
sasniedza 26 metrus sekundē (m/s), aģentūru LETA informēja LVĢMA Meteoroloģisko prognožu
daļā. Kaut gan glābšanas dienesti aicina cilvēkus bez īpašas vajadzības neuzturēties ārtelpās, Rīgas jūrmalā cilvēku netrūkst, novēroja Diena. Savukārt valsts struktūras visvairāk bažījas par Rīgas atsevišķu rajonu iespējamu applūšanu.
Vēja ātruma
pastiprināšanās gaidāma vakarā un nakts vidū. Piekrastes rajonos
gaidāma stipra vētra, kad vēja ātrums sasniegs 30-32 m/s, vēstī aģentūra LETA.
Uzmana Rīgas piekrasti
M. Segliņš (TP) pēc tikšanās Operatīvās vadības centrā ar atbildīgo dienestu pārstāvjiem žurnālistus informēja, ka šobrīd galvenais satraukums ir saistīts ar atsevišķu Rīgas rajonu applūšanas iespējamību. Galvenā rūpe ir par Bolderāju un citiem piekrastes rajoniem.
«Rīgā vējš iegriezies tieši tā, ka tas nes jūras ūdeni Daugavā, līdz ar to strauji ceļas ūdens līmenis. Bīstami kļūs, ja tas sasniegs 1,50 metru atzīmi, bet kritiska situācija var veidoties ja tas būs 1,70 metri,» pēc sapulces žurnālistiem teica M.Segliņš. Viņam arī pieejamas «laika prognozes pa stundām, kā izskatās vēja stipruma pieaugums», kā arī nepārtraukti tiek monitorēts ūdens līmenis Daugavā.
Pagaidām ūdens līmeņa rādītājs
bīstamības līmeni nesasniedz. Ap pussešiem LVĢM speciālisti informēja Dienu, ka Andrejsalā Daugavas ūdens līmenis ir gandrīz metru virs normas, bet Daugavgrīvā tie ir 95 cm. Applūšana vairākiem Rīgas piejūras rajoniem draud, ja ūdens līmenis celsies par 1,7 metriem, par bīstamu tiek uzskatīti 1,5 metri. Tomēr sinoptiķi prognozē, ka ūdens līmenis paaugstināsies par aptuveni 1,2 metriem, kas nav bīstami.
Kā novēroja Diena, Daugavas vārti - moli - ir pilnībā pazuduši zem ūdens.
Pēc sēdes arī žurnālisti tika informēti, ka ap plkst. 17 vētra Rīgā varētu sasniegt kulmināciju. Ap septiņiem vakarā vētra varētu virzīties uz Kurzemi un pēcāk prom uz Zviedriju.
Kritiska situācija Ludzā
Atbildot uz jautājumu, kāda ir situācija reģionos, M.Segliņš skaidroja, ka «ir divas lietas — vējš un sniegs». Kritiskākā situācija uz ceļiem izveidojusies Ludzas rajonā pie Latvijas robežas ar Krieviju, kur rindā uz robežas šķērsošanu gaida aptuveni 600 kravas mašīnas. Šis ceļš nav nokaisīts vai citādi apstrādāts, jo to neļauj izdarīt uz ceļa stāvošā mašīnu rinda. «Ja mašīnas sāks kustēties, tās vienkārši var sakrist grāvī, tādēļ tām patlaban liegts kustēties,» uzsvēra M.Segliņš. Tomēr kopumā Latvijas reģionos sniega izraisītās sekas nav raksturojamas kā
kritiskas, lai arī satiksme ir apgrūtināta, bet nav tā, ka satiksme
būtu kādā vietā pilnībā apstājusies.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Normunds Plēģermanis stāstīja, ka ir izstrādāta valsts materiālo rezervju elektroenerģijas shēma, tādēļ vajadzības gadījumā katrai slimnīcai tiks piegādāti ģeneratori, lai varētu nodrošināt nepārtrauktu slimnīcu darbību.
Mobilie sakari nepārtrūkšot
Savukārt Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Straume norādīja - Latvenergo ir gatavs pieslēgties pie mobilo tālruņu operatoru torņiem, ja sakaru torņiem pārtrūks elektrības padeve, lai nodrošinātu mobilos sakarus.
Bet aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP) šodien izdevis pavēli, saskaņā ar kuru Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona 100 karavīriem jābūt gatavībā atbalstīt glābšanas dienestus vētras seku likvidēšanas darbos. V.Veldre atrodas Liepājā, kur, tiekoties ar Jūras spēku (JS) vadību, pārliecinās par JS gatavību nepieciešamības gadījumā ārkārtas laika apstākļos veikt glābšanas darbus.
(papildināta ar 2. rindkopu)