Bez SC no šobrīd parlamentā pārstāvētajām partijām tur atkārtoti iekļūt vēl varētu Zaļo un Zemnieku savienība (6,0%) un Jaunais laiks (5,1%), liecina Latvijas faktu aptauja. TP popularitātes lejupslīde turpinās jau vairākus mēnešus. Augustā to atbalstīja 4,5%, bet septembrī vairs tikai 4% aptaujāto. A.Freimanis kā vienu no galvenajiem lielākās koalīcijas partijas nepopularitātes cēloņiem min to, ka laikā kopš premjera Aigara Kalvīša demisijas pērnā gada beigās TP aizvien mazāk nosaka dienas kārtību. "Viņi savā publicitātē un izpausmēs palikuši vājāki," uzskata sociologs. Pēc oktobra reitingu tabulas vēl esot pāragri spriest par to, kā partiju ietekmējusi jaunā līdera Mareka Segliņa nonākšana TP vadībā. Otra zīmīga tendence, kas vērojama oktobra aptaujā, ir tā dēvēto kreiso partiju popularitātes palielināšanās. Jau minētā SC reitings mēneša laikā audzis par 2%. No 3,1% septembrī līdz 4,1% oktobrī popularitātes kāpumu piedzīvojusi PCTVL. Viena no oktobra reitingu lielākajām veiksminiecēm ir LSDSP, par kuru būtu gatavi balsot 2,8% (septembrī — 0,7%). "Tā ir sabiedrības atbilde uz krīzi, tā skatās uz kreisajiem kā partijām, kas daudz vairāk asociējas ar vienlīdzību," pieļauj A.Freimanis. Par premjera Ivara Godmaņa vadīto LPP/LC oktobrī bija gatavi balsot 4,5% vēlētāju, par TB/LNNK — 3,1%, Sandras Kalnietes vadīto Pilsonisko savienību atbalstīja 3,4%, bet partiju Sabiedrība citai politikai — 3,0%. Sociologs A.Freimanis uzsver, ka šobrīd ir dziļš starpvēlēšanu posms – līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām ir divi gadi. Tādēļ esot pāragri izdarīt kādus secinājumus. Taču viens esot skaidrs — Latvijā partiju elektorāts nav lojāls, un vienīgais izņēmums ir SC.
(papildināta ar ekspertu vērtējumiem)