Valdība otrdien uzsāka diskusijas par Augstākās izglītības likumprojektu, kuru iepriekš bija plānots šodien jau akceptēt un virzīt uz Saeimu. Lielāko ministru pretestību radīja likumprojekta norma, kas pieļauj mācību programmas īstenot ne tikai latviešu vai oficiālajās Eiropas Savienības valodās, bet arī krievu valodā. Valdība otrdien Izglītības un zinātnes ministrijai uzdeva pārstrādāt to likuma pantu, kas attiecas uz valodas lietojumu augstskolās.
Premjers Ivars Godmanis lūdza precizēt, lai likumprojektā minētā izglītības programmu īstenošana citās valodās nozīmētu tieši ES oficiālās valodas, bet nekādas citas valodas, tai skaitā arī krievu. Krievu valodas lietošanai jābūt atļautai tikai specifiskajās programmās, kas skar tieši šīs valodas vai kultūras programmas. Pēc premjera teiktā, ir jāsaglabā esošā situācija, kad privātās augstskolas var brīvi izvēlēties apmācību valodu. “Tomēr tiklīdz kāda izglītības programma privātajā augstskolā pretendē uz valsts budžeta finansējumu, tai būtu jāpiemēro stingri noteikumi par valsts valodas lietošanu mācību procesā,” sacīja premjers.
Savukārt Latvijas Rektoru padomes pārstāvji aicināja likumprojektu virzīt, jo valodas dēļ, tas jau tāpat nostāvējis divus gadus. Valodu liberalizāciju likumprojekta autori uzskata par nepieciešamu, jo tas nodrošinās ārzemju studentu klātbūtni Latvijas augstskolās un ļautu piesaistīt arī ārzemju mācībspēku. Tas savukārt veicinās izglītības kvalitāti un konkurētspēju latviešu studentu vidū.
Arī Latvijas Studentu apvienības priekšsēdētājs Uldis Luckāns valdību mēģināja pārliecināt, ka projektu nedrīkst aizkavēt, jo tas satur citus svarīgus un nepieciešamus jauninājums augstākās izglītības jomā. “Citādi Latvija slikti izskatīsies rudenī, kad būs jāatskaitās par Boloņas procesa ieviešanu,” sacīja Luckāns.
T.Koķe valdības ministriem stāstīja, ka nesen sarunā ar kolēģiem no Šveices uzzinājusi, ka arī šīs valsts studentiem interesē studiju programmas par Krieviju. T.Koķe ir pārliecināta, ka krievu valodas lietošana konkrētajās mācību programmās būtu jāatļauj.
Jau ziņojām, ka valdošā koalīcija pirmdien vienojās pagaidām vēl neakceptēt Augstākās izglītības likumprojektu un nesteigsies ar tā virzīšanu Saeimā.
TB/LNNK ir paziņojusi, ka šīs partijas ministri valdības sēdē balsos pret likumprojektu, jo tas pieļauj augstākās izglītības programmu īstenošanu arī citās valodās, ne tikai valsts valodā vai kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Tēvzemieši uzskata, ka tas plaši pavērs ceļu krievu valodai augstākās izglītības vidē, ko partija nevar atbalstīt.
Kā norādījis TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle, “pēdējā laikā ir vērojama tendence, ka Krievija agresīvas retorikas vietā savu ietekmi kaimiņvalstīs mēģina stiprināt ar "mīkstākām" metodēm - ievilkt tās krievu biznesa, valodas, Krievijas tradīciju un ideoloģijas vidē”.
Trešdien partija tiksies ar izglītības ministri Tatjanu Koķi (ZZS).
(papildināts viss teksts)