Pauls Raudseps: Līdzzinātāji?

Tomēr, sekojot līdzi visām oranžās mandrāžas izpausmēm, rodas virkne jautājumu par lietoto taktiku: vai skaļos frontālos uzbrukumus nav pavadījuši arī kādi slepeni sapieru darbi, rokot tuneļus zem pretkorupcijas cietokšņa mūriem? Katrā gadījumā TP mutes vīri daudz runā, un ik pa brīdim viņiem pasprūk kas tāds, kas liek aizdomāties — kā viņi to varēja zināt? Atcerēsimies, kā sākās pirmais uzbrukums Loskutovam. 2007.gada aprīļa revīzijas ziņojumā Valsts kontrole (VK) norādīja uz vairākiem uzlabojumiem, kurus KNAB varētu veikt uzskaitē par operatīvajiem līdzekļiem, t.i., par to naudu, kura tiek piešķirta no valsts budžeta un izmantota operatīvās darbībās, piemēram, sagatavojot iezīmētas naudas zīmes, ar kuru palīdzību varētu pieķert kukuļņēmējus. Saņēmis VK ziņojumu, tā laika premjers Aigars Kalvītis izrādījās nevis "darītājs", bet gan trekno gadu baudītājs, jo disciplinārlietu pret Loskutovu, kura balstījās tikai uz šo VK ziņojumu, viņš ierosināja veselus piecus mēnešus vēlāk, 24.septembrī. Likums nosaka, ka šādas lietas jāierosina mēneša laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas, tāpēc jājautā — ko Kalvītis gaidīja? Sabiedrībai Kalvīša vēršanās pret Loskutovu nāca kā pārsteigums, bet jau nākamajā dienā pēc lietas ierosināšanas uzzinājām, ka "no kādas valdībai tuvu stāvošas personas neoficiāli stāstītā izriet, ka runa varētu būt par lieliem finanšu līdzekļiem, kas it kā izlietoti operatīvo darbību veikšanai, bet faktiski ieslidināti kādā kabatā. Tātad — par līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā" (Neatkarīgā Rīga Avīze, 25.09.07). Ideju, ka Loskutovam inkriminētie pārkāpumi saistīti ar lielu naudas summu pazušanu, uzturēja arī tobrīd vēl deputāts Mareks Segliņš (TP), oktobrī intervijā paziņojot, ka VK konstatēto trūkumu "rezultātā ir zaudēti simtiem tūkstoši latu" (Dienas bizness, 30.10.07). Protams, ne tajā laikā, nedz arī vēlāk iztrūkumi operatīvajos līdzekļos netika konstatēti. NRA anonīmā avota un Segliņa apgalvojumus tobrīd varēja norakstīt uz pagājušā rudens sakaitēto atmosfēru, kurā pārspīlēti apvainojumi gāzās pār Loskutova galvu plašā straumē. Tomēr varbūt jau tad vajadzēja pievērst uzmanību citiem Segliņa izteikumiem oktobrī, kad Kalvīša izveidotā komisija bija beigusi darbu un visa nauda izrādījās uz vietas: pārkāpumu KNAB "ir ļoti daudz, bet valdība tos nez kāpēc nav ņēmusi vērā. Faktiski var teikt, ka valdības darbs šajā jomā ir paviršs" (Db, 30.10.07). Un vēl: valdības komisija "daudz ko nav pārbaudījusi... nav tā kārtīgi cauri izgājusi" (BNS, 30.10.07). Protams, komisija izskatīja tikai Loskutova atbildību par operatīvo līdzekļu uzskaiti, problēmu, uz kuru norādīja VK. Kāpēc Segliņš tik uzstājīgi apgalvoja, ka nav pārbaudīts tas, kas bija jāpārbauda, un ka valdība slikti strādājusi? Varbūt Kalvītis kaut ko bija saputrojis? Tautas partija bija izgāzusies (kur paliek viņu kompetento "darītāju" tēls?), un drīz pēc tam sekoja Kalvīša atkāpšanās. Tomēr janvārī Segliņš, neskatoties uz visām veiktajām pārbaudēm, mierīgi apgalvoja, ka "uzstādījums par pārkāpumiem KNAB grāmatvedībā nav mainījies" (Latvijas Avīze, 01.11.07). Tā tas arī ir — uzstādījums nav mainījies ne par mata tiesu. 17.aprīlī Loskutovs pats publiski paziņoja, ka ir atklāta naudas pazušana no izmeklēšanas laikā izņemtajiem līdzekļiem, tātad no naudas, kura ir izņemta kratīšanas laikā. Tas nav tas pats, kas operatīvās darbības līdzekļi. Tomēr, tāpat kā septembrī, uzreiz nāca "informatīvais atbalsts". Gundars Bērziņš divas dienas pēc Loskutova paziņojuma jau zināja teikt, ka pazuduši vairāk nekā 100 000 latu, lai gan tajā brīdī oficiāli zināmā summa bija ievērojami mazāka. Četri prokurori strādāja vairākas nedēļas, lai noskaidrotu faktisko pazudušās summas apmēru — 135 500 latu, un tas oficiāli tika paziņots tikai pirms dažām dienām. Kā Bērziņš varēja zināt summas apmērus jau aprīlī? Un kā Segliņš jau oktobrī varēja zināt, ka komisija nav skatījusies pareizajā vietā? Nesen par pazudušo līdzekļu izmeklēšanu ģenerālprokurors Maizītis teica, ka "jocīgu lietu ir pietiekami daudz". Tiešām daudz, un tās neaprobežojas ar TP deputātu gaišreģu spējām. Cik zināms, vēl aizvien izmeklēšana nav noskaidrojusi, kur apsūdzētie KNAB darbinieki varētu būt likuši piesavinātās naudas summas. Pat svarīgāk — ir teju neiespējami saprast viņu motivāciju zagt naudu, par kuru paši bija uzņēmušies materiālu atbildību. Kā trešdien radio teica Loskutovs, tas būt tas pats, kas šoferim aizdzīt ministra limuzīnu uz Lietuvu un pārdot. Kāpēc kāds izdarītu noziegumu, par kuru pašam neizbēgami būs jāatbild? Visā šajā Loskutova lietā ir tik daudz neskaidrību, ka ir praktiski neiespējami vērtēt tieši viņa atbildību, kamēr nav līdz galam noskaidroti nozagtās naudas krimināllietas apstākļi. Kas zina, varbūt apsūdzētajiem KNAB darbiniekiem ir bijuši līdzzinātāji, kuru atklāšana šo gadījumu pavērstu pavisam citā virzienā?