Analītiķi stipri šaubās, vai arī šoreiz KCB varēs noturēties pie pašas noteiktā kursa, jo valūtas spekulanti ir sajutuši asins garšu un centrālās bankas milzīgais valūtas arsenāls strauji rūk. Tomēr KCB atkāpjas lēni un nelabprāt laiž kursu lejā. Kopš 1998.gada defolta šoka Krievijas iedzīvotājiem stiprais rublis ir bijis viens no ekonomiskās augšupejas simboliem, tāpēc rubļa kursa kritums grauj uzticību valsts ekonomikai kopumā. Rubļa devalvācija arī apdraud daudzus Krievijas uzņēmumus, jo aizgājušajos "labajos gados" tie ir aizņēmušies milzīgas summas ārvalstu valūtās, un krītošais kurss nopietni apgrūtina uzņēmumu spējas šos parādus atdot. KCB cer, ka lēnāka devalvācija varētu šīs problēmas amortizēt, taču citi valdības centieni palīdzēt vietējiem uzņēmumiem rada tieši pretēju efektu, jo naudu, kura tiek dota bankām kreditēšanas veicināšanai, faktiski aiziet spekulēšanai valūtas tirgos. "Jebkurš, kuram ir izvēle ieguldīt rubļus ražošanā vai nopirkt dolārus un nopelnīt 80% gadā, nešaubīgi izvēlēsies otro" Financial Times atzinis Krievijas ekonomikas skolas rektors Sergejs Gurijevs. Tāpēc rubļa devalvācija padara vēl sāpīgākas tās tautsaimniecības problēmas, kuras Krievijai radījis naftas cenas sabrukums, — bezdarba straujo pieaugumu un ekonomikas lejupslīdi. Toties valūtas tirgus spēlētāji priecājas.
Pauls Raudseps: Rubļa sāpīgā devalvācija
Rubļa zaudēto kauju sērija turpinās. Šonedēļ tas atkāpās teju līdz 36 rubļiem par dolāru, gandrīz sasniedzot tikai pirms dažām nedēļām Krievijas centrālās bankas (KCB) noteikto kārtējo, galējo, neieņemamo rubļa aizstāvības līniju. Krievija negrib visas savas valūtas rezerves izmantot kursa noturēšanai, tāpēc kopš vasaras beigām KCB jau vairākkārt ir bijusi spiesta "iztaisnot fronti", un rublis kopumā zaudējis gandrīz 35% no vērtības.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.