Pētījums liecina, ka tikai 57% skolēnu pēdējā mēneša laikā nav izsmēķējuši nevienu cigareti.Salīdzinot 2007.gada pētījuma datus ar 2003.gadā veiktās skolēnu aptaujas datiem, secināms, ka vislielākais smēķēt pamēģinājušo jauniešu pieaugums bijis 13–14 gadu veco skolēnu vidū – no 60% 2003.gadā līdz 69% 2007.gadā. Tomēr SVA prognozē, ka 15–16 gadu veco zēnu grupā smēķēšanas pamēģināšanas rādītājs valstī sasniedzis augstāko punktu un tuvāko gadu laikā iespējama tā samazināšanās, savukārt meiteņu vidū iespējams arī neliels pieaugums.Tomēr pētnieki uzskata, ka satraucoša tendence, kas diemžēl atbilst arī citās Eiropas valstīs novērotajam, liecina, ka, salīdzinot pētījuma rezultātus kopš pirmā pētījuma veikšanas 1995.gadā, smēķēt pamēģinājušo meiteņu īpatsvars šajā laika periodā pieaudzis par 13%, savukārt smēķēt pamēģinājušo zēnu grupā vērojama stabilitāte, pieaugums ir tikai par 2%.SVA aicina tabakas tirdzniecību kontrolējošās iestādes pievērst uzmanību faktam, ka 41% nepilngadīgo skolēnu uzskata, ka, ja vien būtu vajadzība, cigaretes viņiem iegūt būtu ļoti viegli, bet 34% skolēnu tas būtu diezgan viegli. Taču pētījumā parādās arī pozitīva tendence – regulāro smēķētāju skaita samazināšanās vērojama 19-20 gadīgo jauniešu grupā.
Pētījums: Trešdaļa 7.-12.klases skolēnu smēķē regulāri
Vairāk nekā divas trešdaļas skolēnu savā dzīves laikā pamēģinājuši smēķēt, turklāt trešdaļa Latvijas skolēnu no 7.-12. klasei patlaban smēķē regulāri, liecina 2007.gada Eiropas skolu pētījuma par alkoholu un citām narkotiskajām vielām (ESPAD) Latvijas situācijas raksturojums.“Iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka par smēķēšanas izraisītajiem riskiem ar jauniešiem ir jārunā nevis vidusskolā, bet jau pamatskolā vai sākumskolā, kamēr skolēni nav sasnieguši 13 gadu vecumu,” pētījuma rezultātus komentē Sabiedrības veselības aģentūras speciālisti Māris Traube un Mārcis Trapencieris.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.