TP acīmredzot pieņēma, ka, lai kādi zvēri būtu mežā, oranžie vienalga būs visapķērīgākie, tālredzīgākie, neatlaidīgākie utt. Kļūdījās. Turklāt nav nemaz konkrētajā ekoloģiskajā nišā jāparādās kādam kvalitatīvi pārākam plēsoņam - putnus, kuriem palikuši tikai rumpji ar atrofētiem spārniem, var iznīdēt krietni necilāki konkurenti.
Savukārt Valdim Zatleram, kura politiskā karjera iesākās tiešā tuvumā dažādiem dzīvniekiem, varētu rekomendēt iepazīties ar ekosistēmu iekšējo attiecību to ne visai «garšīgo» sadaļu, kura saucas «parazitēšana». Pašam eksprezidentam droši vien liekas, ka viņš ir principiāli jauns posms evolūcijā, bet, pat ja tas tā ir, tas nenozīmē, ka dažādas sīkradības nemēģinās iekārtoties zem lielākā dzīvnieka ādas, lai barotos un varbūt saimnieka rumpi izēstu tukšu. Tā arī dzīvo būtņu pasaulē notiek.
Protams, būtiskākais ir jautājums, vai šī vienu sugu (partiju) pazušana, jaunu parādīšanās nozīmē uzlabojumu. Zinātne ir skarba: evolūcija nenozīmē kaut kādu kustību «vispārējas laimības» virzienā.
Evolūcijas pētnieki ir atklājuši, ka šajā procesā ir bijis un joprojām ir daudz nejaušību, pat kļūdainu vienas sugas pumpurošanos ar vēlāku izmiršanu, galu galā evolūcija nenozīmē, ka neturpina pastāvēt visnotaļ dīvaini radījumi un jau pieminētie parazīti. No zinātnes viedokļa ir absurdi runāt par cilvēku kā radības kroni - tikpat kļūmīgi ir iedomāties, ka politiskajā mežā tāds var parādīties.
Arī Latvijas politikā joprojām būs šakāļi, pāvi u. c.
Nekā briesmīga: tikai pasakās mežā ir taisnīgais Karalis Lauva.