Lai nodrošinātu arodbiedrību prasības par nākamā gada algu pieaugumu, tostarp — prasīto 17% inflācijas kompensāciju, valsts budžetā nākamgad būtu vajadzīgi 174 miljoni latu, savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas iesniegto priekšlikumu īstenošanai — 20 miljoni latu, un neviena summa nav reāla, Finanšu ministrijas speciālistu analīzes rezultātus paziņoja A.Slakteris. Viņš uzsvēra, ka plānotais ministriju tēriņu samazinājums par 10,65% būs "ass grieziens". Uz sēdi aicinātais Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs gan citēja Valsts kancelejas vadītājas Guntas Veismanes teikto, ka 10% līdzekļu ietaupījumu valsts iestādes var atrast bez lielām pūlēm, norādot, ka LB stingrais ieteikums veidot sabalansētu budžetu nenozīmē algu iesaldēšanu.
I.Rimšēvičs uzsvēra, ka ar ASV finanšu pīlāra Lehman Brothers bankrotu notikumi starptautiskajā tirgū nav beigušies, tāpēc patlaban valsts nedrīkst aizņemties naudu ikdienas tēriņiem. LB sagatavojusi priekšlikumus uzņēmējdarbības atbalstam un eksporta veicināšanai, ko iesaka apspriest sociālajiem partneriem.
Premjers mēģināja apgāzt arodbiedrību algu paaugstinājuma prasības pamatotību, minot piemērus par policijas, izglītības un medicīnas iestādēm, kur lielākajai daļai darbinieku reālais atalgojums pārsniedz 500 latu — vidējo atlīdzību valsts pārvaldes iestādēs. Viņš gan atzina, ka šie speciālisti pilda vairākas slodzes vai strādā vairākās darbavietās.
Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris īpašā prezentācijā rādīja, ka valdība nav izpildījusi agrākos solījumus mediķu algu celšanai. Arodbiedrība otrdien nolēma 26.septembrī rīkot brīdinājuma streiku un piketu pie Saeimas ēkas, kurā piedalīsies ambulatoro un konsultatīvo struktūrvienību darbinieki, bet 30. un 31.oktobrī notiks mediķu divu dienu streiks. Tajā iesaistīsies gandrīz visas struktūrvienības, izņemot reanimācijas nodaļas, asins pārliešanas punktus un citas neaizstājamas nodaļas.
Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers pēc tikšanās uzsvēra, ka nemainīs pozīciju par to valsts sektorā strādājošo algām, kas mazākas par vidējo algu vai ir nedaudz virs tās, prasot kompensēt viņiem inflāciju. "Nevajadzētu ieviest līdzīgu sistēmu kā deviņdesmito gadu sākumā, kad maznodrošinātajiem piešķīra talonus pārtikas iegādei un komunālo maksājumu segšanai, jārod iespēja kompensēt zaudējumus," teica P.Krīgers. Ja valdība tam nepiekritīs, arodbiedrības runās ar Saeimas deputātiem.