RSU Studentu pašpārvalde iebilst pret visu valsts augstskolu apvienošanu

Konkurence daudz vairāk motivē pašas univesitātes attīstīties un pilnveidoties, nekā monopolstāvoklis. Izveidota viena liela Latvijas Universitāte būtu vēl neelastīgāka pret jaunākajām tendencēm profesionālajā un akadēmiskajā laukā un darba tirgū, nekā tas jau šobrīd ir dažās LU studiju programmās, uzskata RSU SP. Pastāvot konkurencei augstākajā izglītībā, tiek nodrošināta nepārtraukta tās kvalitātes līmeņa uzraudzīšana.Pašpārvalde izsaka bažas, ka, pavirši pievienojot RSU un citas valsts augstākās izglītības iestādes LU, amatpersonas vēlas ietaupīt uz studentu rēķina, nerēķinoties ar viņu tiesībām salīdzināt alternatīvas un izvēlēties augstāko izglītības iestādi pēc jebkādiem sevis izvēlētiem kritērijiem - studiju programmas, studiju ilguma, reputācijas, akadēmiskais personāls, absolventu un darba devēju atsauksmēm, kā arī atrašanās vietas un studiju maksas, kas dažādās augstskolās līdzīgās studiju programmās atšķiras. Tāpat RSU SP uzskata, ka LU struktūra "ar pārlieku lielo sadrumstalotību nav pierādījusi sevi kā efektīgu administratīvajā jomā, lai piemērotu to kā paraugu visu valsts augstskolu apvienošanai šādā vienotā sistēmā". LU un RSU ir pārāk atšķirīgas augstskolas, lai tās varētu apvienot, neatgriezeniski nezaudējot tās līdzšinējās kvalitātes, kuras radījis RSU akadēmiskais personāls, izstrādājot daudzpusīgas un konkurētspējīgas un studiju programmas. Lai gan abas universitātēs piedāvā izglītību veselības aprūpes un sociālo zinātņu nozarē, ir milzīgas atšķirības prasību, studiju formas un vienaikus apmācāmo studentu skaita ziņā. RSU Sociālajās zinātnēs īsteno moduļu sistēmas apmācību, kuru ir atzinuši par progresīvu gan studenti, gan pasniedzēji un vieslektori, un tā ievērojami atšķiras no LU sesiju sistēmas. Atšķirības ir kursu prasībās, studentu izstrādāto projektu un rakstu darbu apjomā, lekciju un semināru norisē un dalībnieku skaitā. Rezultātā, apvienojot šīs sistēmas, nāktos izstrādāt jaunus standartus, akreditēšanas, kredītpunktu un kursu samērošana, ņemot vērā, ka dažās augstskolās atšķiras mācību ilgums gados programmā ar vienādu kredītpunktu skaitu u.c. Tas nozīmētu, ka daļai akadēmiskā personāla būtu jāaiziet, palielinātos studentu skaits uz vienu pasniedzēju, turpretī samazinātos kvalitatīvo kontaktstundu, konsultāciju skaits uz vienu studentu, kas iespaidotu mācību,  kursa un diplomdarbu kvalitāti.