Lai valdība spētu vienoties par 2009.gada budžeta pieņemšanu, vajadzēšot "vēsu prātu, dzelzs nervus" un politisko stabilitāti.
Par trīs īpašu uzdevumu ministru — sabiedrības integrācijas lietās, ES naudas apguves lietās, e–lietās — sekretariātu likvidēšanu vai saglabāšanu koalīcijas pārstāvji savā sanāksmē spriedīs otrdien, un tikai pēc tās premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) paziņos, kāds ir koalīcijas lēmums un viņa viedoklis, Dienai sacīja viņa preses sekretārs Edgars Vaikulis. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC), kurš viens no pirmajiem publiskoja ideju par atteikšanos no sekretariātiem, vēlāk Dienai atzina, ka tas ir premjera I.Godmaņa kompetences jautājums. Ministru kabineta iekārtas likumā sekretariātu darbība nav reglamentēta, tāpēc par amatu ieviešanu un arī likvidāciju var izšķirties valdības vadītājs.
Šos posteņus izveidoja 8.Saeimā, Einara Repšes (JL) valdības tapšanas laikā, lai nodrošinātu politisko saskaņu. JL interesēs bija panākt premjera partijai tādu pārstāvniecību, lai bez tās ministru balsīm nebūtu iespējams pieņemt nevienu lēmumu. Atis Slakteris domā, ka vieglāk atteikties no kāda amata būtu valdības veidošanas laikā, nevis tad, kad tā strādā, jo "nevar nepaturēt prātā politisko kontekstu".
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai jau ir skaidri pateicis, ka ZZS nepieļaus e–lietu ministra sekretariāta likvidēšanu — par ministri nesen kļuva Signe Bāliņa, kuru atzinīgi vērtējot arī šīs jomas speciālisti. "Sekretariātam vēl ir daudz darāmā, un mēs uz tādu populistisku izrādīšanos neparakstīsimies," teica A.Brigmanis.
Viņš uzsvēra — ja sekretariāti tikšot likvidēti, tas būs precedents, kas "atvēršot maisam galu", un tad, piemēram, varēšot piedāvāt Bērnu un ģimenes lietu ministriju apvienot ar Labklājības ministriju vai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu — ar Vides ministriju. TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis savulaik jau bija izteicies, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijai varētu pievienot Ekonomikas ministriju. Neoficiāli izskan, ka LPP/LC ieinteresētība sekretariātu likvidēšanā esot saistīta ar e– lietu sekretariāta funkciju pāriešanu Satiksmes ministrijai.
LPP/LC līdzpriekšsēdētājs satiksmes ministrs A.Šlesers uzskata, ka amatu likvidēšana nekādu politisko nestabilitāti nevarētu izraisīt. "Situācija ar budžetu ir ļoti smaga, un taupības apstākļos Godmanim būs jāizdara izvēle," teica A.Šlesers. Ja valdība atteiktos no šiem posteņiem, LPP/LC zaudētu īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās. Tas tika izveidots pēc Latvijas Pirmās partijas iniciatīvas, kuras pārstāvis Oskars Kastēns arī tagad ir amatā. Viņam atgriežoties Saeimā, no tās būtu jāaiziet Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdim Jānim Šmitam.
TB/LNNK tad zaudētu īpašu uzdevumu ministru ES naudas apguves lietās. Tieslietu ministrs partijas priekšsēža vietnieks Gaidis Bērziņš Dienai norādīja gan uz ministra Normunda Broka vadītā sekretariāta doto pienesumu ES naudas apgūšanā, gan uz to, ka sekretariāta izmaksas neesot lielas.
Tā kā šis sekretariāts nav juridiska persona, tā izmaksas esot ap 100 000 latu, teica TB/LNNK priekšsēdis Roberts Zīle. Viņš redz ietaupījumu tikai uz politiskās virsvadības rēķina, jo departamenti tikti iekļauti citur. R.Zīle cer, ka koalīcija tomēr nepakļausies populismam un būs uzmanīga arī attiecībā uz ierēdņu atlaišanu, jo "tā mēs sliktu darām nodarbinātajiem, kas tāpat kā daudzi ir ņēmuši kredītus, bet tagad tiks uzsēdināti uz sociālā budžeta izdevumiem".
Finanšu ministrs A.Slakteris citu sekretariātu izmaksas lēš vidēji no 1,8 līdz 2,2 miljoniem latu.