Viņš stāstīja, ka senos laikos pasta karietēs cilvēki ceļoja trīs klasēs. Kad ceļš vedis kalnā, tad 2.klases pasažieriem bijis jāiet kājām, bet 3.klases pasažieriem bijis jāstum. ”Kad bija jāstumj, stūmām visi kopā, ceļojām vienā klasē, kas deva Atmodas laika prieku – paciesties,” teica mācītājs. Viņš uzsvēra, ka grūtos laikos svarīga ir pārliecība, ka “visi ceļojam vienā klasē, ka visi stumjam savu valsti grūtajā kalnā, bet ne tā, ka 3.klases pasažieriem jāsavelk jostas un jāsaņemas pacietība, jāsasprindzina spēki kopīgās idejas labā”. Pārliecībai būtu jārodas nevis grūtajā brīdī, bet treknajos gados, kad tauta redz, ka visi ceļojam kopā,” līdzību ar šodienu noslēdza J.Vanags.
Mācītājs 18.novembra svētku dievkalpojumā runāja par ikdienu un aicināja cilvēkus dzīvot pieticīgi un saskatīt gaišo, saskatīt patiesās vērtības, kas “neizgaist krīzēs”. Pieminot ekonomisko lejupslīdi pasaulē, J.Vanags minēja, ka tā saknes ir cilvēku vēlme tērēt to, ko tie nav nopelnījuši.
“Ja vakara stundā gribam pasēdēt pie televizora, turpat vai katrā latviešu kanālā mēs būsim spiesti skatīties kādu šovu vai zelta drudzi, kas cilvēku acu kārībai uzbur pasauli, kurā reāli nevar dzīvot, bet kas sēj sirdī ilgas pēc nepiepildāmas dzīves lepnības un eventuāli rada tumšu vilšanos un neapmierinātību par savu likteni.”
Sprediķi noslēdzot mācītājs runāja par dzimšanas dienas dāvanām. “Uzdāvināsim Latvijai dzimšanas dienā vienu cilvēku – labāku, godīgāku, pacietīgāku, mīlestības pilnāku, garīgāku, strādīgāku un daudz ko citu varam likt vēl klāt. Proti – sevi pašu. Tā ir dāvana, ko katrs varam atļauties,” noslēdza J.Vanags.