Kaut gan diskriminācijas faktu tiesībsargs nav konstatējis, viņš uzsver, ka konkrētais prezidenta lēmums ir saistīts ar valsts politikas īstenošanu, un to nav iespējams pilnībā izvērtēt, balstoties tikai uz tiesību pieeju, kas ir tiesībsarga kompetencē.
Diena jau rakstīja, ka V.Paegle lūgusi tiesībsargam izvērtēt, vai, V.Zatleram noraidot viņas kandidatūru, nav notikusi diskriminācija, jo prezidents kā iemeslu minēja vēstnieka kandidāta vārda publisko izskanēšanu pretēji ierastajai praksei, kā arī kandidāta politisko piederību.
Tiesībsargs secina, ka diplomātisko valsts priekšstāvju iecelšana ir viena no Satversmē minētajām Valsts prezidenta funkcijām un viņam ir plaša rīcības brīvība lēmuma pieņemšanā. Turpat tiesībsargs arī uzsver, ka tiesību principi un normas, kas izriet no Satversmes, ir attiecināmas un piemērojamas, pieņemot jebkuru lēmumu. R.Apsītis atgādina, ka gan Satversme, gan Darba likums nepieļauj cilvēku diskrimināciju. Līdztekus tam viņš norāda, ka diplomātiska dienesta neparedz skaidrus, konkrētus kritērijus, pēc kuriem izvērtējami diplomātu kandidāti.
Lai gan R.Apsītis atzinumā secinājis, ka nav iespējams pilnībā izvērtēt Valsts
prezidenta lēmumu balstoties tikai uz tiesību pieeju, kas ir tiesībsarga kompetencē, viņš atzīst to, ka "personas politiskā piederība pati par sevi nevarētu būt iemesls, lai liegtu personai kļūt par vēstnieku". R.Apsītis tomēr arī norāda, ka "apsvērumi par to, vai vēstnieku iecelšanai ir jānotiek esošā diplomātiskā korpusa ietvaros vai plašāk un to, vai deputāts sava vēlētā mandāta pildīšanas laikā var tikt iecelts par vēstnieku, ietilpst Valsts prezidenta kompetencē".
R.Apsītis arī secina, ka jautājums pat kandidāta vārda un uzvārda publiskošanu pirms lēmuma pieņemšanas skar procedūru, nevis konkrētā kandidāta atbilstību. Gan Latvijā, gan citās valstīs ir izveidojusies tradīcija līdz iecelšanai amatā vēstnieku kandidatūras nepubliskot, un tas galvenokārt notiek, lai pasargātu no publicitātes kandidātus līdz lēmuma pieņemšanai. Arī tas, cik lielu uzmanību pievērst šim aspektam, ietilpst Valsts prezidenta rīcības brīvības ietvaros un var ietekmēt viņa lēmumu. "Nav pamata uzskatīt, ka šāds arguments būtu pretrunā ar cilvēktiesībām," secina tiesībsargs.
V.Paegle par šo tiesībsarga atzinumu ir "gandarīta", Dienu informēja Tautas partijas frakcijas konsultante Sarmīte Kolāte. Pēc viņas teiktā, deputāte uzskata, ka "atzinumā minētie secinājumi ir tuvu maksimālajam, ko šajā situācijā savu iespēju robežās varēja darīt tiesībsargs". V.Paegle izsaka cerības, ka diskusija, ko sabiedrībā izraisījusi deputātes noraidīšana vēstnieka amatam, dos mācību turpmākai valsts amatpersonu izvirzīšanas procedūrai.